E-naudas iestādes (EMI) licence Latvijā: prasības, maksas un saikne ar stabilajām kriptovalūtām

Elektroniskā nauda mēdz slēpties acīm redzamā vietā: ja produkts pieņem klientu naudu, tur atlikumu un ļauj to tērēt citur, tas emitē elektronisko naudu – vienalga, kā šis atlikums nosaukts lietotnē. Tāpēc pie vienas un tās pašas licences nonāk gan maksājumu lietotnes un maki, gan eiro stabilās kriptovalūtas. Latvijā šo licenci izsniedz Latvijas Banka, un prasības, maksas un termiņi ir publicēti, nevis atkarīgi no sarunām.

Šajā ceļvedī – ko EMI licence Latvijā īsti nozīmē: abi režīma līmeņi un slazds lētajā, kapitāls, maksas, termiņi un iemesls, kāpēc šī licence atkal kļuvusi aktuāla – MiCA noteic, ka eiro stabilo kriptovalūtu drīkst emitēt tikai banka vai licencēta e-naudas iestāde.

Vispārīga informācija uz 2026. gada 3. septembri, nevis individuāla juridiskā konsultācija. Maksas un sliekšņi mainās – pirms budžeta plānošanas pārbaudiet aktuālos Latvijas Bankas noteikumus. Par to, kā strādājam ar dibinātājiem: kripto jurists Latvijā.

Īsumā

• Divi līmeņi. Licencēta (autorizēta) EMI var strādāt visā ES un EEZ ar vienu atļauju. Reģistrēta (mazā) EMI ir lētāka un vieglāka, bet drīkst darboties tikai Latvijā.
• Kapitāls: licencētai iestādei pašu kapitāls vismaz 350 000 eiro. Reģistrētai iestādei noteiktas kapitāla prasības nav.
• Maksas: 5000 eiro par licences pieteikuma izskatīšanu (450 eiro, ja tikai inovatīvi maksājumu pakalpojumi); uzraudzība – 7000 eiro gadā plus līdz 1,4% no bruto ienākumiem, griesti 100 000 eiro. Reģistrācija maksā 2500 eiro, uzraudzība – 1000 eiro gadā.
• Termiņš: lēmums trīs mēnešu laikā no pilnīga pieteikuma apstiprināšanas; pirms tam – aptuveni 15 darbdienu pilnīguma pārbaude.
• MiCA saikne: e-naudas tokenu drīkst emitēt tikai kredītiestāde vai licencēta EMI – tāpēc ikviens, kurš plāno eiro stabilo kriptovalūtu, agri vai vēlu nonāk pie šīs licences.

Ko EMI licence īsti atļauj

Elektroniskā nauda ir uzkrāta naudas vērtība, ko emitē pret saņemtiem līdzekļiem, kas ir prasījums pret emitentu un ko kā maksāšanas līdzekli pieņem ne tikai pats emitents. Definīcija ir svarīgāka, nekā izskatās: ja produkts pieņem klientu naudu, glabā atlikumu un ļauj ar to norēķināties citur, visticamāk, tā ir elektroniskās naudas emisija – neatkarīgi no tā, kā atlikums nodēvēts saskarnē.

EMI licence šo emisiju atļauj, un tai līdzi nāk maksājumu pakalpojumi – konti, pārskaitījumi, karšu izlaišana, maksājumu pieņemšana un pārējais saraksts tiktāl, ciktāl to aptver konkrētā atļauja. Licencēta iestāde ar Latvijas Bankas izsniegto atļauju un paziņošanas procedūru var strādāt visā ES un EEZ.

Divi līmeņi – un slazds lētajā

Latvijā pastāv abi ES e-naudas režīma līmeņi, un atšķirība starp tiem ir lielāka, nekā liek domāt maksu starpība.

	Licencēta (autorizēta) EMI	Reģistrēta (mazā) EMI
Kapitāls	pašu kapitāls ≥ 350 000 eiro	noteiktas prasības nav (bilances posteņu kopsumma nedrīkst būt negatīva)
Pieteikuma maksa	5000 eiro (450 eiro – tikai inovatīviem pakalpojumiem)	2500 eiro (450 eiro – tikai inovatīviem pakalpojumiem)
Uzraudzība gadā	7000 eiro + līdz 1,4% no bruto ienākumiem (griesti 100 000 eiro)	1000 eiro + līdz 1,4% no bruto ienākumiem (griesti 100 000 eiro)
Apjoma ierobežojums	nav	vidēji apgrozībā ≤ 2 miljoni eiro e-naudas
Darbība ES/EEZ	jā	nē – tikai Latvijā
Drīkst emitēt e-naudas tokenus (MiCA)	jā	nē
Lēmuma termiņš	3 mēneši no pilnīga pieteikuma	izskatīšanu sāk 1 mēneša laikā no pilnīga pieteikuma

Slazds ir rindā par darbību ārpus Latvijas. Reģistrēta iestāde nedrīkst piedāvāt un sniegt maksājumu un e-naudas pakalpojumus ārpus Latvijas teritorijas vai izmantot starptautiskas maksājumu sistēmas. Vietējam produktam Latvijas klientiem tas var būt saprātīgs un lēts sākums. Bet jebkuram plānam ar ES ambīcijām – un jebkurai stabilajai kriptovalūtai – tas ir strupceļš, no kura vēlāk jāizkļūst ar pilnu licencēšanos augstākajā līmenī, no nulles.

Papildu problēmu rada 2 miljonu eiro griesti: tie attiecas uz vidējo apgrozībā esošās e-naudas apjomu, tāpēc no režīma izspiež pats panākums. Pāreja uz licencēto līmeni ir plānojama migrācija, ja to paredz laikus, – un avārijas situācija, ja neparedz.

Kas jāiesniedz pieteikumā

Publicētās prasības seko ES regulējumam, un dokumentu apjoms ir ievērojams. Jārēķinās ar:

• darbības programmu un biznesa plānu vismaz trim gadiem ar aprēķiniem, kas parāda spēju pildīt saistības;
• sākotnējā kapitāla apliecinājumu;
• klientu līdzekļu aizsardzības kārtību – pret e-naudu saņemtie līdzekļi jānošķir no pašas iestādes naudas vai jānodrošina ar līdzvērtīgu apdrošināšanas vai garantijas mehānismu. Šo prasību visbiežāk novērtē par zemu: līdzekļu nošķiršana ir struktūras jautājums, nevis tikai iekšējs dokuments;
• iekšējās kontroles, risku pārvaldības un pārvaldes kārtību;
• AML/CFT procedūrām – klientu izpēte, darījumu uzraudzība, ziņošana;
• iestādes struktūras, īpašnieku un grupas attiecību aprakstu;
• valdes locekļu un būtiskas līdzdalības īpašnieku atbilstības dokumentiem;
• drošības incidentu procedūrām, darbības nepārtrauktības plānam un ārpakalpojumu kārtībai, ja funkcijas tiek nodotas ārpakalpojumā.

Pašu kapitāls neapstājas pie 350 000 eiro sliekšņa. Pastāvīgās prasības aprēķina pēc likumā noteiktajām metodēm, un tās aug līdz ar apgrozībā esošās e-naudas apjomu. Rēķiniet ar visu izaugsmes līkni, ne tikai ar ieejas slieksni.

Maksas un termiņi skaitļos

• Pieteikums: 5000 eiro par licenci; 450 eiro, ja iestāde sniedz tikai inovatīvus maksājumu pakalpojumus. Reģistrācija mazās iestādes statusā: 2500 eiro vai 450 eiro inovatīvajiem.
• Uzraudzība: licencētai iestādei 7000 eiro gadā plus līdz 1,4% no bruto ienākumiem, nepārsniedzot 100 000 eiro gadā. Inovatīvo pakalpojumu sniedzējiem – 1000 eiro gadā pirmos trīs gadus. Reģistrētai iestādei – 1000 eiro gadā plus tā pati procentu komponente.
• Pilnīguma pārbaude: aptuveni 15 darbdienas.
• Lēmums: trīs mēnešu laikā no apstiprinājuma, ka pieteikums ir pilnīgs; termiņu var pagarināt, ja iesniegtā informācija ir nepietiekama.

Atsevišķa piezīme par inovatīvo pakalpojumu atlaidi. Pieteikuma maksas samazinājums no 5000 uz 450 eiro un uzraudzība 1000 eiro gadā trīs gadus ir apzināts signāls jauniem tirgus dalībniekiem. Vai konkrētais produkts kvalificējas, ir jautājums, ko vērts noskaidrot ar regulatoru jau sākumā – tieši tam kalpo Latvijas Bankas pirmslicencēšanas konsultācijas.

Kāpēc šeit nonāk stabilo kriptovalūtu emitenti

Tieši šeit MiCA mainīja to, kam šī licence ir vajadzīga.

MiCA izpratnē tokens, kas piesaistīts vienai oficiālajai valūtai – eiro stabilā kriptovalūta –, ir e-naudas tokens (regulas oficiālajā tulkojumā – elektroniskās naudas žetons), un MiCA skaidri noteic, kas tādu drīkst emitēt: kredītiestāde vai licencēta elektroniskās naudas iestāde. Neviens cits. Reģistrēta mazā EMI neder, un neder arī CASP atļauja.

Tāpēc aiz katras atbilstošas eiro stabilās kriptovalūtas Eiropas Savienībā stāv banka vai EMI. Un tāpēc zīmoli, kas laiž klajā savus tokenus, sadarbojas ar licencētiem emitentiem, nevis emitē paši – ierobežojums ir licence, ne tehnoloģija. Par šo darba dalījumu rakstījām, kad caur licencētu emitentu tirgū nonāca Revolut eiro stabilā kriptovalūta.

E-naudas tokena emisija nes līdzi arī pašas MiCA prasības papildus EMI režīmam: kriptoaktīvu balto grāmatu, kas jāpaziņo uzraugam, pienākumu jebkurā brīdī atpirkt tokenu par nominālu, kā arī mārketinga un informācijas atklāšanas noteikumus. EMI licence ir ieejas biļete, ne visa atbilstības aina.

EMI vai CASP – kura licence vajadzīga?

Tās ir divas dažādas atļaujas dažādām darbībām, un tās ir viegli sajaukt.

• CASP (MiCA): kriptoaktīvu pakalpojumu sniegšana – glabāšana, maiņa, pārvedumi, tirdzniecības platformas uzturēšana, rīkojumu izpilde, konsultācijas. Sīkāk – ceļvedī par MiCA/CASP licenci Latvijā.
• EMI: elektroniskās naudas, tostarp e-naudas tokenu, emisija un maksājumu pakalpojumi.

Kriptobiržai vajadzīga CASP atļauja. Eiro stabilās kriptovalūtas emitentam jābūt bankai vai EMI. Biznesam, kas gan emitē tokenu, gan uztur tā tirdzniecības vietu, vajadzīgas abas – un tad būtiska kļūst secība, kā arī jautājums, vai abas atļaujas turēt vienā sabiedrībā vai sadalīt grupā. Šo arhitektūru vērts izlemt pirms pirmā pieteikuma, nevis pēc tam.

Ko izlemt pirms pieteikuma

• Kurš līmenis – godīgi vērtējot, kur bizness būs pēc trim gadiem, nevis kur tas ir palaišanas dienā.
• Līdzekļu aizsardzības modelis, jo tas nosaka gan attiecības ar bankām, gan operacionālo uzbūvi.
• Pašu kapitāla trajektorija, ne tikai ieejas summa.
• Vai pienākas inovatīvo pakalpojumu atlaide – saskaņojot ar regulatoru, nevis pieņemot.
• Vai papildus vajadzīga CASP atļauja un kā tādā gadījumā kārtot sabiedrību struktūru.
• Reāla klātbūtne Latvijā – tāpat kā jebkurai licencētai iestādei, uzraugs sagaida īstu vietējo vadību un kontroli, ne tikai juridisko adresi.

Biežāk uzdotie jautājumi

Kas ir EMI licence un ko tā atļauj? Elektroniskās naudas iestādes (EMI) licence ļauj uzņēmumam emitēt elektronisko naudu – uzkrātu naudas vērtību, kas ir prasījums pret emitentu – un līdztekus sniegt maksājumu pakalpojumus. Latvijā licenci izsniedz Latvijas Banka. Licencēta iestāde ar vienu atļauju var strādāt visā ES un EEZ.

Cik liels kapitāls vajadzīgs EMI licencei Latvijā? Pašu kapitāls vismaz 350 000 eiro apmērā saskaņā ar Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma 12. pantu. Tas ir minimums: pastāvīgās pašu kapitāla prasības aprēķina pēc likumā noteiktajām metodēm, un tās aug līdz ar apgrozībā esošās e-naudas apjomu, tāpēc augošam biznesam jārēķinās ar vairāk.

Cik maksā EMI licence Latvijā? Latvijas Banka par licences pieteikuma izskatīšanu iekasē 5000 eiro; ja iestāde piedāvā tikai inovatīvus maksājumu pakalpojumus – 450 eiro. Uzraudzības maksa ir 7000 eiro gadā plus līdz 1,4% no bruto ienākumiem, nepārsniedzot 100 000 eiro gadā; inovatīvo pakalpojumu sniedzējiem – 1000 eiro gadā pirmos trīs gadus.

Ar ko licencēta EMI atšķiras no reģistrētas? Reģistrēta (mazā) e-naudas iestāde ir atvieglots režīms, ja vidējais apgrozībā esošās e-naudas apjoms nepārsniedz 2 miljonus eiro. Nav noteiktas kapitāla prasības, reģistrācija maksā 2500 eiro. Izšķirošais ierobežojums: reģistrēta iestāde nedrīkst sniegt pakalpojumus ārpus Latvijas vai izmantot starptautiskas maksājumu sistēmas – darbība citās ES valstīs nav iespējama, un tā nedrīkst emitēt e-naudas tokenus MiCA izpratnē.

Vai eiro stabilās kriptovalūtas emitēšanai vajadzīga EMI licence? Praktiski jā, ja vien emitents nav banka. MiCA noteic, ka e-naudas tokenu drīkst emitēt tikai kredītiestāde vai licencēta elektroniskās naudas iestāde. Reģistrēta (mazā) EMI šai prasībai neatbilst. Tāpēc EMI licence ir vārti uz eiro stabilās kriptovalūtas emisiju Eiropas Savienībā.

Cik ilgi Latvijā jāgaida EMI licence? Latvijas Banka lēmumu pieņem trīs mēnešu laikā no brīža, kad apstiprināts, ka pieteikums ir pilnīgs; pilnīguma pārbaudei atvēlētas aptuveni 15 darbdienas. Termiņu var pagarināt, ja iesniegtā informācija ir nepietiekama, tāpēc reālais grafiks visvairāk atkarīgs no dokumentu kvalitātes pirmajā iesniegšanas reizē.

Kad runāt ar juristu

Lēmumi, kas izšķir EMI pieteikuma likteni – līmeņa izvēle, līdzekļu aizsardzības modelis, grupas struktūra, CASP atļaujas nepieciešamība –, tiek pieņemti, pirms kaut kas ir iesniegts. Ja apsverat e-naudas licenci Latvijā vai vispirms gribat saprast, vai jūsu produkts vispār emitē elektronisko naudu, sazinieties ar mums. Saistītā lasāmviela: MiCA/CASP licence Latvijā, MiCA jurisdikcijas izvēle un aktīvu tokenizācija ES.

---

Atjaunots 2026. gada 3. septembrī. Tikai vispārīga informācija, ne individuāla juridiskā konsultācija. Maksas un sliekšņi atbilst Latvijas Bankas publicētajiem rakstīšanas brīdī; pirms paļaušanās pārbaudiet aktuālo redakciju.