Publicēts · 2026. gada 3. augusts
Vai kripto-uz-kripto maiņa ir apliekama ar nodokli? Nē – bet ar vienu būtisku "bet"
Kriptoaktīvu savstarpēja maiņa Latvijā nodokli nerada – bet iegādes vērtība ceļo līdzi katram darījumam, un izvēlētā uzskaites metode saistoša 10 gadus. VID piemēri skaidri.
Šis ir viens no biežākajiem jautājumiem, ko mums uzdod: “Es visu gadu mainīju vienu kriptovalūtu pret citu, bet neko nepārdevu par eiro. Vai man ir jāmaksā nodoklis?”
Īsā atbilde: nē. Garā atbilde: nē, bet tieši maiņas darījumos slēpjas mehānika, kas vēlāk izšķirs, cik liels būs jūsu nodoklis – un vai jūs to vispār varēsiet korekti aprēķināt. Šoreiz mums nav jāpaļaujas tikai uz prakses interpretāciju: VID metodiskajā materiālā ir konkrēti piemēri, kas šo mehāniku parāda skaidri.
Šī lapa ir vispārīga informācija, nevis individuāla nodokļu konsultācija. Pamatprincipi – pilnajā rokasgrāmatā.
Īsumā
- Kriptoaktīvu savstarpēja maiņa pati par sevi nav apliekama – to apstiprina gan VID nostāja, gan VID metodiskā materiāla aprēķinu piemēri.
- Arī maiņa pret stabilo monētu nav konvertācija uz fiat – stabilā monēta ir kriptoaktīvs.
- Iegādes vērtība ceļo līdzi: maiņā iegūtais aktīvs “manto” atdotā aktīva iegādes vērtību. Nodokli ķēdes beigās aprēķina pret šo sākotnējo vērtību.
- Daļējas pārdošanas gadījumā iegādes vērtību attiecina proporcionāli.
- FIFO vai vidējā svērtā cena – izvēlētā metode jāizmanto vismaz 10 gadus (MK noteikumu Nr. 899 82. punkts).
- Bez uzskaites iegādes vērtība ir nulle – tad, pārdodot, apliekama visa summa.
Kad nodoklis rodas – un kad ne
Nodokļa pienākums kriptoaktīvu darījumos rodas realizācijas brīdī: pārdodot par eiro vai citu fiat valūtu vai norēķinoties ar kriptoaktīvu par precēm vai pakalpojumiem. Savukārt apliekams notikums nav:
- kriptoaktīvu savstarpēja maiņa (piemēram, BTC pret ETH);
- maiņa pret stabilo monētu (piemēram, ETH pret USDT) – stabilā monēta ir kriptoaktīvs, nevis fiat;
- pārvedums starp saviem makiem;
- glabāšana pati par sevi.
Par stabilām monētām ir vērts pateikt tieši: praksē bieži dzirdam pieņēmumu, ka “pārsēšanās” uz USDT vai USDC ir tas pats, kas pārdošana. Nodokļu izpratnē tā nav – fiat valūta darījumā neparādās, tāpēc arī realizācijas nav. Nodoklis radīsies tad, kad stabilo monētu pārdosiet par eiro vai izmantosiet norēķiniem.
Galvenais “bet”: iegādes vērtība ceļo līdzi
Tas, ka maiņa nav apliekama, nenozīmē, ka tā nodokļu aprēķinā nepastāv. Maiņas darījumā iegūtais aktīvs pārmanto atdotā aktīva iegādes vērtību – vērtība “ceļo” cauri visai darījumu ķēdei līdz brīdim, kad notiek pārdošana par eiro. Tieši tā šo mehāniku parāda VID metodiskā materiāla piemēri.
Vienkāršots piemērs pēc tās pašas loģikas:
- Jūs nopērkat kriptovalūtu “A” par €850.
- Samaināt to visu pret kriptovalūtu “B” – nodokļa nav.
- Pārdodat kriptovalūtu “B” par €950.
Kapitāla pieaugums rodas tikai 3. solī, un to rēķina pret sākotnējo iegādes vērtību: €950 − €850 = €100, nodoklis 25,5% apmērā – €25,50. Maiņa pa vidu nodokli neradīja, bet tās dokumenti ir vienīgais, kas savieno pārdošanu ar sākotnējo pirkumu.
Ja pārdodat tikai daļu no maiņā iegūtā aktīva, iegādes vērtību attiecina proporcionāli: pārdodot pusi, atskaitāt pusi no sākotnējās vērtības. Arī šī proporcijas loģika ir tieši parādīta VID piemēros.
FIFO vai vidējā svērtā cena – un 10 gadu noteikums
Ja viens un tas pats kriptoaktīvs ir pirkts vairākas reizes par dažādām cenām un tiek pārdots pa daļām, jāzina, kuru iegādes vērtību atskaitīt. Šeit ir divas atļautās metodes:
- FIFO (“pirmais iekšā – pirmais ārā”) – uzskata, ka vispirms pārdodat agrāk iegādātās vienības;
- vidējā svērtā cena – visām vienībām piemēro vidējo iegādes vērtību.
Un tagad noteikums, ko gandrīz neviens nezina: izvēlēto metodi ir jāturpina izmantot vismaz 10 gadus – to nosaka Ministru kabineta noteikumu Nr. 899 82. punkts. Metode nav brīvi maināma no gada uz gadu atkarībā no tā, kura tobrīd izdevīgāka. Praktiski tas nozīmē: pirmajā deklarācijā izdarītā izvēle ir ilgtermiņa lēmums, un to ir vērts izdarīt apzināti.
Ko tas nozīmē praktiski: uzskaite ir viss
Maiņas darījumu neapliekamība ir laba ziņa tikai tad, ja varat pierādīt ķēdi. Par katru darījumu – arī “neapliekamo” maiņu – fiksējiet:
- datumu un darījuma veidu;
- atdotā un iegūtā aktīva daudzumu;
- vērtību eiro darījuma brīdī;
- biržas izrakstus vai darījuma apliecinājumus.
Bez šiem datiem ķēdes beigās notiek nepatīkamā aritmētika: nedokumentēta iegādes vērtība ir nulle, un, pārdodot par eiro, apliekama ir visa pārdošanas summa – arī tad, ja faktiskā peļņa bija neliela.
Un vēl viens iemesls kārtīgai uzskaitei: no 2026. gada ES biržas DAC8 ietvaros ziņo VID arī par maiņas darījumiem. Neapliekamību tas nemaina, bet darījumu ķēde kļūst redzama – un līdz ar to arī tas, vai deklarētā iegādes vērtība atbilst faktiskajai.
Biežāk uzdotie jautājumi
Vai BTC maiņa pret ETH rada nodokli Latvijā? Nē. Kriptoaktīvu savstarpēja maiņa pati par sevi nav apliekama – nodoklis rodas, pārdodot par eiro vai citu fiat valūtu vai norēķinoties par precēm un pakalpojumiem.
Vai maiņa pret USDT ir tas pats, kas pārdošana? Nē. Stabilā monēta ir kriptoaktīvs, nevis fiat valūta – maiņa pret to paliek neapliekams kripto-uz-kripto darījums. Nodoklis rodas, stabilo monētu pārdodot par eiro vai izmantojot norēķiniem.
Kāpēc jāglabā neapliekamu darījumu dokumenti? Jo iegādes vērtība ceļo līdzi caur maiņām, un ķēdes beigās nodokli rēķina pret sākotnējo vērtību. Bez dokumentiem tā ir nulle – un apliekama visa pārdošanas summa.
Vai drīkstu vienu gadu izmantot FIFO un nākamajā – vidējo svērto cenu? Nē. Izvēlētā metode jāizmanto vismaz 10 gadus (MK noteikumu Nr. 899 82. punkts).
Vai VID par manām maiņām uzzinās? No 2026. gada – arvien pilnīgāk: biržas DAC8 ietvaros ziņo arī maiņas darījumus, un dati automātiski sasniedz VID.
Kad runāt ar juristu
Ja darījumu ķēde ir gara, sākotnējie dokumenti daļēji zuduši vai metodes izvēle var būtiski mainīt rezultātu, situāciju ir vērts sakārtot pirms deklarēšanas, nevis pēc VID jautājumiem. Mēs palīdzam rekonstruēt darījumu vēsturi, izvēlēties un dokumentēt uzskaites metodi un sakārtot iepriekšējos periodus. Sazinieties ar mums vai apskatiet, kā mēs strādājam. Saistītā lasāmviela: Kriptovalūtu nodokļi Latvijā 2026, Kā deklarēt kripto ienākumus EDS un Kripto staking, airdrop un DeFi nodokļi.
Atjaunināts: 2026. gada 3. augusts. Tikai vispārīga informācija un nav individuāla nodokļu vai juridiska konsultācija.
Autors
Sagatavojuši un pārbaudījuši DONE juridiskie speciālisti
Praktizējoši Latvijas juristi – piecpadsmit gadu juridiskā prakse un septiņi gadi on-chain. SIA Catena Labs, reģ. Nr. 40203752291, Rīga, Latvija.
Informatīvs materiāls, nevis individuāla juridiska vai nodokļu konsultācija. Nodokļu un juridiskie fakti pirms publicēšanas tiek pārbaudīti primārajos avotos (VID, Latvijas Banka).
Par DONE →