Kriptovalūtu nodokļi Latvijā 2026 — pilnā rokasgrāmata

Šajā rokasgrāmatā apkopots tas, ko fiziskai personai Latvijā 2026. gadā ir jāzina par kriptovalūtu nodokļiem — kad nodoklis vispār rodas, cik liels tas ir, kā un kad to deklarē, un kas mainās ar jaunajiem ES noteikumiem. Rokasgrāmata sniedz vispārēju kriptovides nodokļu pārskatu; pie konkrētiem soļiem ir norādītas saites uz atsevišķiem rakstiem.

Nekas šajā lapā nav uzskatāms par individuālu nodokļu vai juridisku konsultāciju. Tas ir publiski pieejams vispārējs informatīvs pārskats, nevis dokuments, uz kuru paļauties unikālā situācijā. Konsultāciju saņemšanai — skat. pakalpojumus.

Īsumā

• Nodokļa maksāšanas pienākums rodas tikai tad, kad kriptoaktīvs tiek konvertēts uz eiro (vai citu fiat valūtu). Tikai kripto-uz-kripto maiņa pati par sevi nodokļa maksāšanas pienākumu nerada.
• Likme: ienākums no kriptoaktīvu pārdošanas vispārēji ir uzskatāms par kapitāla pieaugumu un tam piemēro iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN); aktuālā IIN likme kapitāla pieaugumam 2026. gadā ir 25,5%.
• Slieksnis: ja ceturkšņa ieņēmumi pārsniedz €1000, ienākumu deklarē reizi ceturksnī; pretējā gadījumā — reizi gadā.
• Pamatojošo dokumentu glabāšana: vismaz 3 gadi.
• Jaunums 2026. gadā: DAC8 regulējums — no 2026. gada 1. janvāra ES kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji ziņo VID par klientu darījumiem. Pirmais ziņojums — līdz 2027. gada 30. jūnijam.

1. Kad rodas nodokļa maksāšanas pienākums

Nodoklis kriptovalūtām Latvijā darbojas pēc kapitāla pieauguma loģikas — līdzīgi kā ar akcijām vai citiem ieguldījumiem. Nodokļa pienākums rodas brīdī, kad notiek ar nodokli apliekams darījums, nevis pārvedumos vai uzglabāšanā.

Ar nodokli apliekams notikums (darījums) ir:

• kriptovalūtas pārdošana par eiro vai citu fiat valūtu;
• kriptovalūtas izmantošana, lai iegādātos preci vai pakalpojumu (jo šādā gadījumā arī notiek faktiska realizācija);
• citas situācijas, kad kripto tiek pārvērsts naudā vai naudai pielīdzināmā vērtībā.

Nav ar nodokli apliekams notikums (saskaņā ar pašreizējo VID nostāju):

• kripto-uz-kripto maiņa (piemēram, BTC apmaiņa pret ETH);
• pārvedums starp paša lietotāja makiem;
• glabāšana pati par sevi.

Atsevišķi gadījumi (staking atlīdzība, airdrops, DeFi ieņēmumi un NFT darījumi) ir komplicētāki. Tos aplūkojam zemāk un atsevišķā staking/airdrop/DeFi rakstā.

2. Cik liels ir nodoklis

Kapitāla pieaugums no kriptovalūtas Latvijā ir apliekams ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN). Aktuālā IIN likme kapitāla pieaugumam 2026. gadā ir 25,5%.

Pieaugumu aprēķina kā pārdošanas cenu, no tā atņemot iegādes cenu un attiecināmās izmaksas (piemēram, biržas komisijas). Ja realizācijā ir zaudējumi, tos var segt tikai ar kapitāla pieaugumu no kriptoaktīvu atsavināšanas — ne ar algu vai citiem ienākumiem. (Savukārt zaudējumus no citu kapitāla aktīvu atsavināšanas var attiecināt pret kriptoaktīvu peļņu, bet ne otrādi.)

Aprēķina piemērs

Pieņemsim, ka 2025. gada janvārī esat nopircis 0,5 BTC par €15 000 (€30 000 par BTC) un 2026. gada aprīlī pārdodat tos par €25 000 (€50 000 par BTC), maksājot biržai €100 komisijas.

• Pārdošanas ieņēmumi: €25 000
• Atskaita iegādes cenu: €15 000
• Atskaita komisijas: €100
• Kapitāla pieaugums: €9 900
• IIN (pie 25,5% likmes): €2 524,50

3. Kā deklarē

Deklarēšana notiek caur VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS). Detalizēts soli pa solim ceļvedis ir atsevišķā rakstā: Kā deklarēt kripto ienākumus EDS.

Īsumā:

1. EDS lietotājs izvēlas attiecīgo deklarācijas veidu — gada vai ceturkšņa, atkarībā no apjoma (skat. 4. punktu);
2. Norāda ieņēmumus no kapitāla aktīvu atsavināšanas;
3. Pievieno iegādes cenu un attiecināmās izmaksas;
4. Sistēma aprēķina maksājamo IIN.

4. Ceturksnis vai gads? €1000 slieksnis

Ceturkšņa vai gada deklarācija ir atkarīga no kapitāla aktīvu atsavināšanas ieņēmumu apjoma ceturksnī.

• Ja ceturksnī ieņēmumi no kapitāla aktīviem (ieskaitot kripto pārdošanu uz eiro) pārsniedz €1000, deklarē par šo ceturksni — līdz nākamā mēneša 15. datumam.
• Ja ceturksnī ieņēmumi nepārsniedz €1000, tos var deklarēt vienreiz gadā — ar gada ienākumu deklarāciju.

Svarīga nianse: slieksnis attiecas uz ieņēmumiem, nevis kapitāla pieaugumu. Tas nozīmē, ka pat darījums bez peļņas var radīt ceturkšņa deklarēšanas pienākumu, ja apgrozījums ir liels.

5. Īpašie gadījumi

Staking

Staking atlīdzība šobrīd Latvijā netiek skaidri regulēta atsevišķos VID norādījumos. Praksē tiek apspriestas divas pieejas: (a) atlīdzību traktēt kā saimnieciskās darbības ienākumu/citu ienākumu brīdī, kad to saņem, ar tās tirgus vērtību eiro; (b) atlīdzību uzskatīt par “iegādātu” kripto ar šo vērtību kā iegādes cenu, un nodoklis rodas vēlāk — pārdodot.

Airdrops

Airdrops visbiežāk tiek saņemts bez tieša finansiāla ieguldījuma, attiecīgi visa tā summa pārdošanas gadījumā būtu apliekama ar kapitāla pieauguma nodokli.

DeFi (likviditātes nodrošināšana, aizdevumi)

DeFi darījumiem nav atsevišķa nodokļu režīma. Katrs darījums tiek analizēts pēc tā ekonomiskās būtības — vai notiek aktīva realizācija, vai tā ir aizdevuma operācija u.tml. Šai kripto un web3 jomai ir raksturīgs vislielākais nenoteiktības līmenis un visstingrāk ieteicama individuāla konsultācija.

NFT

NFT pārdošana fiat valūtā vai pret citu kripto seko tai pašai kapitāla pieauguma loģikai kā citu kriptoaktīvu pārdošana. Mākslinieka tieša NFT emisija pati par sevi gan var tikt klasificēta atšķirīgi (saimnieciskā darbība).

6. Krāpšana un zaudējumi

Ja kripto ir pazudis krāpšanā (piemēram, biržas bankrots, “rug pull”, fishing), nodokļu zaudējumi netiek automātiski atzīti. Lai zaudējumu varētu izmantot, parasti nepieciešams dokumentēt: (a) sākotnējo iegādi, (b) zaudējuma faktu (iesniegums policijai, biržas paziņojums, blokķēdes pierādījumi), (c) ka atgūšana ir neiespējama.

7. Kas mainās 2026. gadā: DAC8

No 2026. gada 1. janvāra spēkā ir ES direktīva DAC8, kas paplašina automātisko informācijas apmaiņu uz kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem.

Praksē tas nozīmē:

• ES biržas un pakalpojumu sniedzēji (CASP) savāc un nodod klientu identifikācijas datus un darījumu apkopojumus tās dalībvalsts nodokļu administrācijai, kurā klients ir rezidents;
• pirmais ziņojumu sniegšanas termiņš — līdz 2027. gada 30. jūnijam par 2026. kalendāro gadu;
• VID līdz ar to iegūs strukturētu pārskatu par kripto darījumiem, ko līdz šim ir bijis grūti redzēt.

Praktiski tas nostiprina jau pastāvošo pienākumu deklarēt — risks par nedeklarēšanu pieaug. Detalizēti par DAC8 — atsevišķā rakstā.

8. Biežāk uzdotie jautājumi

Vai kripto-uz-kripto maiņa rada nodokli? Pēc šī brīža VID nostājas — nē. Nodoklis rodas tikai tad, kad notiek konversija uz eiro vai citu fiat.

Cik ilgi jāglabā darījumu vēsture? Vismaz 3 gadus.

Vai jādeklarē, ja pārdošanas ieņēmumi gadā ir zem €1000? Slieksnis attiecas uz ceturksni — ja tas nav pārsniegts nevienā ceturksnī, deklarē reizi gadā. Pilnīgs atbrīvojums no deklarēšanas pienākuma — atsevišķi pārbaudāms, ja apgrozījums ir minimāls.

Vai zaudējumus var izmantot pret algu? Nē. Zaudējumus no kriptoaktīvu atsavināšanas var segt tikai ar kapitāla pieaugumu no kriptoaktīvu atsavināšanas, nevis ar algu vai citiem ienākumiem.

Kas notiek, ja kripto saņemts mantojumā vai dāvinājumā? Mantojums un noteikti dāvinājumi (radiniekiem) ir atbrīvoti no IIN. Tomēr vēlāka pārdošana rada kapitāla pieauguma jautājumu, un iegādes cena tiek noteikta saskaņā ar īpašiem noteikumiem.

9. Kad runāt ar juristu

Šis pārskats ir informatīvs un piemērojams vispārīgām situācijām. Tas nav pietiekams, ja:

• ir vairākas biržas, maki, gadi un nesakritības starp tām;
• ir lieli apjomi vai liels neto pieaugums;
• ir staking, DeFi vai citu mūsdienīgu produktu ienākumi;
• ir starptautisks elements (rezidences maiņa, ārvalsts birža, OTC darījums);
• VID ir uzdevis jautājumu vai sācis pārbaudi.

Šajos gadījumos ir vērts strukturēt situāciju pirms iesniegt deklarāciju, nevis pēc tam.

DONE piedāvā kripto nodokļu konsultācijas fiziskām un juridiskām personām Latvijā un ES. Par to, kā notiek sadarbība ar kripto juristu, — atsevišķā lapā.

---

Atjaunināts: 2026. gada 2. jūnijs.