Kriptovalūtu krāpšana Latvijā: kā rīkoties un vai naudu var atgūt

Ja esat zaudējis kriptovalūtu krāpšanas dēļ, jums, visticamāk, vajadzīgas divas lietas vienlaikus: zināt, ko darīt tūlīt, un saņemt godīgu atbildi uz jautājumu, vai naudu vispār ir reāli atgūt. Šis raksts dod abas.

Sāksim ar to, ko daudzi nevēlas dzirdēt, bet kas jums ir jāzina, lai pieņemtu pareizos lēmumus: atgūšana ir izņēmums, nevis likumsakarība. Reāla iespēja pastāv šaurā logā — kad līdzekļi vēl atrodas regulētā biržā vai bankā un jūs rīkojaties dažu stundu līdz dienu laikā. Tiklīdz kriptoaktīvs ir pārvietots uz pašglabāšanas maku, izlaists caur miksētāju vai izņemts caur nesadarbīgu ārvalstu platformu, apstiprināts pārvedums blokķēdē ir neatgriezenisks, un to neatsauks ne tiesa, ne policija. To labāk zināt uzreiz, nekā maksāt par cerību.

Tieši šeit slēpjas atšķirība starp godprātīgu juristu un “atgūšanas servisu”, kas zvana cietušajiem. Mēs nepārdodam cerību. Mēs palīdzam rīkoties ātri tajās retajās reizēs, kad reāla iespēja pastāv, un atklāti pasakām, kad tās nav.

Šī lapa ir vispārīga informācija par Latvijas un ES tiesībām 2026. gada jūnijā, nevis individuāla juridiska konsultācija. Iznākums ir atkarīgs no konkrētajiem apstākļiem. Par to, kā mēs strādājam, skatiet kripto jurists Latvijā.

Īsumā

• Pirmais solis nav policija — tā ir banka vai birža. Ja līdzekļi vēl ir ceļā vai vēl atrodas regulētā platformā, sazinieties ar banku vai biržu nekavējoties un lūdziet apturēt vai iesaldēt darījumu. Šeit izšķirošas ir stundas, ne dienas.
• Tad ziņojiet Valsts policijai ar iesniegumu (klātienē, zvanot uz 110, portālā Latvija.lv vai ar e-parakstu uz pasts@vp.gov.lv) un saglabājiet visus pierādījumus.
• Atgūšana ir reāla galvenokārt vienā scenārijā: līdzekļi vēl atrodas identificējamā kontā regulētā biržā vai bankā, un iesaldēšana notiek dienu, ne nedēļu laikā. Pēc to pārvietošanas uz pašglabāšanas makiem, miksētājiem un ārzonas platformām atgūšana parasti nav iespējama.
• Sargieties no otrās krāpšanas. “Līdzekļu atgūšanas” servisi, kas prasa priekšapmaksu, attālinātu piekļuvi datoram vai sēklas frāzi, paši ir krāpnieki. Nekad nemaksājiet priekšapmaksu un neizpaudiet atslēgas.
• Krimināllieta un civilprasība var palīdzēt tikai tad, ja ir, pret ko vērsties — identificēts vainīgais vai konkrēti līdzekļi konkrētā regulētā vietā. Ja vainīgais ir anonīms un līdzekļi blokķēdē jau izkliedēti, tos neatgūs neviens process.

Pirmās 24–72 stundas

Pirmajās stundās izšķiras gandrīz viss. Iesaldēšana darbojas tikai tad, ja ir, ko iesaldēt — ja nauda vēl ir kontā, nevis jau pārsūtīta. Tāpēc rīkojieties paralēli, nevis pa vienam solim.

1. Sazinieties ar banku vai biržu nekavējoties. Gan Valsts policija, gan Latvijas Banka iesaka cietušajam vispirms vērsties tieši pie bankas vai regulētas platformas, nevis gaidīt. Ja:

• veikts kartes vai SEPA maksājums — sazinieties ar banku un lūdziet apturēt vai atsaukt pārvedumu un bloķēt turpmākos. Kartes maksājumu dažkārt var apstrīdēt (chargeback), bet bankas pārveduma atsaukums ir atkarīgs vienīgi no ātruma un no saņēmējbankas;
• līdzekļi vēl atrodas vai izgāja caur regulētu biržu (CASP) — rakstiski ziņojiet tās klientu atbalstam vai atbilstības dienestam un lūdziet iesaldēt saņēmēja kontu. Ātrs ziņojums dažkārt ļauj iesaldēt līdzekļus, pirms tie izņemti.

Viena svarīga piezīme: birža nesaldē kontu un neizsniedz klienta datus, pamatojoties vien uz cietušā lūgumu. Tā rīkojas vai nu pēc sava aizdomīga darījuma signāla saskaņā ar AML noteikumiem, vai pēc tiesībaizsardzības iestādes vai tiesas rīkojuma. Tāpēc jūsu zvans biržai ir svarīgs, lai darījumu atzīmētu, bet faktisko iesaldēšanu visbiežāk panāk policija. Abi soļi jāsper reizē.

2. Ziņojiet Valsts policijai. Sīkāk par kanāliem — nākamajā sadaļā. Jo ātrāk ir oficiāls iesniegums, jo ātrāk policija var prasīt datus no bankas vai biržas.

3. Saglabājiet pilnīgi visu. Izsekošana un jebkurš vēlāks rīkojums balstās tieši uz šiem datiem, tāpēc savāciet tos, pirms kāds konts tiek slēgts:

• blokķēdes dati — katra nosūtītāja un saņēmēja maka adrese, darījumu identifikatori (transaction hash / TXID), precīzas summas un aktīva veids (tostarp tīkls, piem., ERC-20 vai TRC-20), laiki. Eksportējiet tos no blokķēdes pārlūka (block explorer, piem., Etherscan, Tronscan, blockchain.com) un saglabājiet arī pārlūka saites;
• biržas vai CASP ieraksti — pilna darījumu un izņemšanas vēsture, konta izraksti, reģistrācijas e-pasti, atbalsta pieprasījumu numuri un adrese, uz kuru veicāt izņemšanu. Lejupielādējiet tos uzreiz;
• bankas un kartes ieraksti — pārvedumu apstiprinājumi, IBAN, maksājumu čeki, datumi, summas;
• sarakste — visu sarunu, e-pastu un īsziņu ekrānuzņēmumi, tīmekļvietne vai lietotne (saite + ekrānuzņēmumi), krāpnieka tālruņi, lietotājvārdi un sociālo tīklu profili, jebkurš “konta panelis” ar viltus atlikumu un jebkuri atsūtītie dokumenti vai “līgumi”.

Ekrānuzņēmumos iekļaujiet datumu, laiku un adresi, neapgrieziet oriģinālus un pierakstiet notikumu hronoloģiju. Saglabājiet visu, pat ja šķiet nesvarīgi — izmeklētāji saista adreses starp dažādiem cietušajiem.

Vēl viena lieta, kas jāatpazīst tūlīt: spiediens “jārīkojas 24 stundu laikā, citādi nauda pazudīs uz visiem laikiem” pats par sevi ir krāpnieku manipulācijas paņēmiens. Patiesa steidzamība nāk no jums — no tā, ka rīkojaties ātri —, nevis no svešas balss tālrunī.

Kā ziņot Latvijā

Krāpšana ir noziedzīgs nodarījums. To regulē Krimināllikuma 177. pants (“Krāpšana”) — svešas mantas vai tiesību uz mantu iegūšana, ļaunprātīgi izmantojot uzticēšanos vai ar viltu. Sods ir pakāpenisks:

• pamatsastāvs — brīvības atņemšana līdz 3 gadiem, īslaicīga brīvības atņemšana, probācijas uzraudzība, sabiedriskais darbs vai naudas sods;
• ja izdarīts ievērojamā apmērā vai personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās — līdz 5 gadiem (ar mantas konfiskāciju vai bez tās);
• ja izdarīts lielā apmērā vai organizētā grupā — no 2 līdz 10 gadiem ar konfiskāciju un probācijas uzraudzību līdz 3 gadiem.

Ja krāpšana notikusi datorvidē — piemēram, ievadot nepatiesus datus automatizētā datu apstrādes sistēmā —, var būt piemērojams arī 177.¹ pants (datorkrāpšana) ar tādu pašu sodu skalu. Konta uzlaušanas un piekļuves datu zādzības gadījumā var tikt piemērots 241. pants (patvaļīga piekļūšana automatizētai datu apstrādes sistēmai), bet noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana ir 195. pants.

Apmēra sliekšņi ir piesaistīti minimālajai mēneša algai un tāpēc laika gaitā mainās. “Liels apmērs” ir vērtība, kas vienāda ar vai pārsniedz 50 minimālās mēneša algas — pie 2025. gada minimālās algas 740 EUR tas ir aptuveni 37 000 EUR vai vairāk. Aiz kvalifikācijas “ievērojamā apmērā” stāv ievērojama mantiskā zaudējuma jēdziens — zaudējums, kas pārsniedz 5 minimālās algas, t.i., vairāk nekā 3 700 EUR 2025. gadā. Precīzu kvalifikāciju konkrētā lietā nosaka izmeklēšana; tādēļ aktuālo sliekšņu piemērošanu un summas vienmēr ir vērts pārbaudīt likuma spēkā esošajā redakcijā.

Kur un kā iesniegt

Iesniegumu Valsts policijai var iesniegt četros veidos:

• klātienē jebkurā policijas iecirknī;
• zvanot uz 110 — tā ir policijas izsaukumu un ziņošanas līnija (112 ir vienotais ārkārtas izsaukumu numurs);
• elektroniski bez e-paraksta valsts pakalpojumu portālā Latvija.lv;
• ar drošu e-parakstu (eParaksts) sūtot uz pasts@vp.gov.lv. (E-iesniegumu kārtība laiku pa laikam mainās — aktuālos nosacījumus ir vērts pārbaudīt vp.gov.lv pirms sūtīšanas.)

Anonīms ziņojums kriminālprocesu pamatot nevar — jānorāda pilni personas un kontaktdati. Iesniegumā izklāstiet faktus, hronoloģiju un summas, pievienojiet iepriekš savākto pierādījumu paketi un lūdziet jūs atzīt par cietušo (par to — zemāk).

Ar kibernoziegumiem saistītu finanšu krāpšanu Latvijā izmeklē Valsts policijas Kibernoziegumu apkarošanas pārvalde un ekonomisko noziegumu apkarošanas struktūrvienības. Pikšķerēšanas vietnes un ļaunās saites papildus pieteikiet CERT.lv (cert@cert.lv; tālrunis +371 67085888; viltus īsziņu un numuru pieteikšanai atsevišķa līnija +371 23230444). Svarīgi saprast lomu sadalījumu: CERT.lv ir incidentu reaģēšanas dienests — tas var ātri bloķēt krāpniecisku infrastruktūru un izdod brīdinājumus, bet noziegumus neizmeklē un naudu neatgūst. Par finansiālu zaudējumu tas norāda vērsties policijā.

Ziņojums vēl nav kriminālprocess

Iesniegums ir ziņojums, bet vēl ne uzsākts kriminālprocess. Amatpersonai, kas uzzina par likumā paredzētu iemeslu un pamatu uzsākt kriminālprocesu, ir pienākums to uzsākt nekavējoties — vai arī izdot motivētu atteikumu. Plaši izplatītais “10 dienu” termiņš attiecas uz atteikuma pārsūdzību prokuroram (un uz prokurora termiņu to izskatīt), nevis uz garantētu termiņu sākotnējam lēmumam. Ja saņemts atteikums, to var pārsūdzēt; precīzo kārtību palīdz izvērtēt jurists.

Godīgi par iznākumu: kriptolietas bieži tiek apturētas vai izbeigtas, ja vainīgo nevar identificēt vai līdzekļus nevar izsekot pāri robežām. Tas nenozīmē, ka ziņot nav vērts — iesniegums ir priekšnoteikums gandrīz visam pārējam, tostarp jūsu kā cietušā tiesībām —, bet sagaidāmais rezultāts ir jānovērtē reāli.

Cietušā statuss

Saskaņā ar Kriminālprocesa likumu cietušais ir persona, kurai ar nodarījumu radīts kaitējums — morāls aizskārums, fiziskas ciešanas vai mantisks zaudējums. Par cietušo personu atzīst procesa virzītājs ar lēmumu un tikai ar pašas personas piekrišanu. Statuss atver tiesības, kas cietušajam reāli ir vajadzīgas:

• saņemt informāciju un būtisko lēmumu kopijas;
• iesniegt kompensācijas pieteikumu procesa ietvaros;
• pieaicināt pārstāvi vai advokātu;
• pārsūdzēt atteikumu uzsākt procesu vai procesa izbeigšanu;
• noteiktos gadījumos pretendēt uz valsts kompensāciju.

Praktiskais sviras punkts ir vienkāršs: iesniegumā uzreiz lūdziet atzīt jūs par cietušo. Tīšos noziegumos cietušie valsts kompensāciju piesaka Juridiskās palīdzības administrācijai, un pieteikums jāiesniedz gada laikā no atzīšanas par cietušo.

Līdzekļu izsekošana un biržas

Blokķēdes ir publiskas, tāpēc darījumus tehniski var izsekot. Tieši to dara specializēta blokķēdes analītika (piem., Chainalysis rīki, ko izmanto Europol, FBI un vairāk nekā simts iestāžu): no zināmas maka adreses izseko līdzekļu plūsmu uz priekšu līdz izņemšanas punktam kādā kastodiālā biržā. Loģika ir šāda — ja plūsma beidzas regulētā biržā, tiesībaizsardzības iestāde var likt tai iesaldēt līdzekļus un atklāt īpašnieka identitāti; ja tā ved uz pašglabāšanas maku vai caur miksētāju, izsekošana reti pārvēršas atgūšanā.

Tieši šeit izšķir, vai platforma ir regulēta. Saskaņā ar MiCA Latvijā kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējus (CASP) licencē un uzrauga Latvijas Banka; agrākajiem VASP bija jāpārtop par licencētiem CASP līdz 2025. gada 30. jūnijam. Licencētam CASP ir pilni AML, KYC un uzskaites pienākumi — tātad tam ir identitātes un darījumu dati un likumīgs kanāls rīkoties pēc tiesiska rīkojuma. Nelicencētām ārzonas “biržām”, ko izmanto krāpnieki, parasti nav ne tā, ne otra, un ārvalstu rīkojumus tās ignorē. Vēl pirms jebkā cita pārbaudiet, vai platforma vispār jebkad bija licencēta — Latvijas Banka uztur publisku CASP reģistru un brīdinājumu sadaļu “Uzmanies no krāpniekiem”.

Latvijā iesaldēšanai ir divi galvenie ceļi, un kriminālprocesa ceļš praksē bieži ir ātrākais:

• AML ceļš (administratīvs). Banka vai CASP, kas iesniedz ziņojumu par aizdomīgu darījumu, atturas to izpildīt, un Finanšu izlūkošanas dienests (FID) var izdot iesaldēšanas rīkojumu. Komentāros minētie termiņi (līdz aptuveni 45 dienām, ar pagarinājuma iespēju un daļu laika, kas atvēlēta tiesībaizsardzības iestādei, lai vērstos pēc tiesas aresta) jāuztver kā orientējoši, nevis kā precīzs likuma teksts.
• Kriminālprocesa ceļš. Aresta uzlikšana mantai ir pasākums, ar ko nodrošina kaitējuma kompensāciju cietušajam un noziedzīgi iegūtas mantas atgriešanu. Pirmstiesas procesā to nosaka ar procesa virzītāja lēmumu, ko apstiprina izmeklēšanas tiesnesis (apstiprinājums nekavējoties, ne vēlāk kā 3 darba dienu laikā).

Kad līdzekļi ir citā ES dalībvalstī, palīdz ES instrumenti: Eiropas izmeklēšanas rīkojums (banku darbības informācijai un pierādījumu iegūšanai), Regula (ES) 2018/1805 par iesaldēšanas un konfiskācijas rīkojumu savstarpēju atzīšanu (piemērojama kopš 2020. gada 19. decembra) un — tuvojas — e-pierādījumu regula (ES) 2023/1543 ar Eiropas uzrādīšanas rīkojumu (European Production Order; piemērojama no 2026. gada 18. augusta). Tie ir ātrāki par klasisko savstarpējo tiesisko palīdzību (MLA), bet joprojām prasa nedēļas un darbojas tikai ar sadarbīgiem, ES sasniedzamiem pakalpojumu sniedzējiem. Ārpus ES vai nesadarbīgās jurisdikcijās paliek lēnā MLA — mēneši līdz gadi, bieži bez rezultāta.

Bet cik daudz no zaudētā praksē izdodas atgūt? Europol ziņojumi par likvidētiem ES kriptokrāpšanas tīkliem (2025. gada decembrī — vairāk nekā 700 miljoni EUR vērtībā) skaidri norāda: legalizācija pa vairākām blokķēdēm un biržām, izmantojot kontus uz dažādiem vārdiem, padara izsekošanu un atgūšanu “gandrīz neiespējamu”. Tas, ka iestādes laiku pa laikam panāk lielas iesaldēšanas, ir taisnība — bet tās ir plašas, koordinētas starpvalstu operācijas, nevis tipisks iznākums vienam iesniegumam.

Krimināllietā vai civilprocesā? Realitāte par atgūšanu

Kriminālprocess un civilprasība ir divi atšķirīgi ceļi, un parasti tie strādā paralēli, nevis viens otra vietā. Bet abiem ir viens un tas pats priekšnoteikums: ir jābūt, pret ko vērsties.

Kriminālprocess jums neizmaksā neko — izmeklēšanu uz valsts resursiem veic policija, un aresta uzlikšana mantai bieži ir ātrākais iesaldēšanas rīks. Tā ir jūsu galvenā svira, kamēr līdzekļus vēl var atrast.

Civilprasību Latvijā var celt tikai pret identificējamu atbildētāju — krāpnieku, ja tas noskaidrots, naudas mūli, kura kontā nonāca līdzekļi, vai citu starpnieku. Pret “nezināmu personu” prasību celt nevar. Prasības juridiskais pamats var būt netaisna iedzīvošanās, delikts vai līgums. Civiltiesas galvenais instruments naudas saglabāšanai ir prasības nodrošināšana (Civilprocesa likuma 19. nodaļa, 137.–146. pants), un tai ir vairākas pazīmes, kas to padara noderīgu:

• to var lūgt pirms prasības celšanas — ja tiesa to apmierina, tiesnesis nosaka termiņu, kurā prasība jāceļ, citādi nodrošinājums atkrīt;
• tiesa lemj ne vēlāk kā nākamajā dienā pēc pieteikuma saņemšanas, iepriekš nebrīdinot atbildētāju — tieši šis pārsteiguma efekts ļauj noķert līdzekļus, kamēr tie vēl ir;
• viens no nodrošināšanas līdzekļiem ir trešajai personai (tostarp kredītiestādei) pienākošos summu apķīlāšana — t.i., konta iesaldēšana.

Tomēr tam ir sava cena. Par naudas summas prasību, ko nodrošina ar apķīlāšanu, pieteicējam parasti jāiemaksā 5 % no prasības summas tiesu izpildītāja depozītā kā segums atbildētāja iespējamiem zaudējumiem; ja prasība galu galā tiek noraidīta, šos zaudējumus var prasīt no jums. Klāt nāk valsts nodevas, advokāta izmaksas un nereti arī blokķēdes izsekošanas atzinums. Mazākas krāpšanas gadījumā šīs izmaksas var sasniegt vai pārsniegt pašu zaudējumu — to ir vērts izrēķināt jau pašā sākumā.

Pārrobežu situācijā ES dod papildu rīku — Eiropas kontu apķīlāšanas rīkojumu (Regula (ES) Nr. 655/2014), ar ko vienas dalībvalsts tiesa var iesaldēt līdzekļus parādnieka bankas kontā citā dalībvalstī. Svarīga nianse: tas ir veidots ap bankas kontiem kredītiestādēs; vai konkrēts kriptoplatformas atlikums tajā ietilpst, ir vērtējams katrā gadījumā atsevišķi, un to nevar uzskatīt par pašsaprotamu. Latvijas tiesa var noteikt nodrošināšanas pasākumus arī tādas prasības atbalstam, ko pēc būtības cels citā ES dalībvalstī (Brisele Ia, Regula (ES) Nr. 1215/2012, 35. pants).

Visbeidzot, ir vairākas robežas, kas jāatzīst atklāti:

• Anonimitāte ir lielākais šķērslis. Nav identificējama atbildētāja — nav civilprasības un parasti nav atgūšanas. Pašglabāšanas zaudējumi un pārvedumi, kas aizgājuši no regulētām vietām, parasti nav atgūstami.
• Jurisdikcija un izpilde. Ārzonas biržas un atbildētājus ārpus ES ir lēni vai neiespējami piespiest; pat uzvarētu spriedumu nevar izpildīt, ja manta vai persona ir ārvalstīs vai jau izšķīdusi.
• Birža parasti nav maksātājs. Birža, kas tikai saņēma krāpšanas līdzekļus, parasti nav atbildīga par jūsu zaudējumu tikai tāpēc, ka tur bija konts. To var piespiest iesaldēt konkrētus līdzekļus vai atklāt datus — bet ne samaksāt jūsu zaudējumu. Tās atbildība par iespējamu AML pienākumu pārkāpumu ir juridiski nenoskaidrota un grūti pierādāma; uz to paļauties nevajadzētu.

Tāpēc reālistiskākais scenārijs, kurā atgūšana ir iespējama, ir šaurs un visos avotos viens un tas pats: līdzekļi vēl atrodas identificējamā kontā regulētā, ES uzraudzītā biržā vai bankā, un policija vai Finanšu izlūkošanas dienests rīkojas dažu stundu līdz dienu laikā, lai tos iesaldētu un panāktu datu atklāšanu. Viss pārējais ir vai nu daudz grūtāk, vai neiespējami.

Sargieties no “atgūšanas” krāpniekiem

Ja esat cietis vienreiz, sagatavojieties tam, ka pie jums vērsīsies vēlreiz. Avansa maksas jeb “atgūšanas” krāpšana ir dokumentēta otrā krāpšana, un Latvijā tā nav teorija.

Valsts policija ir aprakstījusi shēmu, kurā krāpnieki uzdodas par Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes (ESMA) pārstāvjiem, vēršas pie cilvēkiem, kas jau zaudējuši naudu ieguldījumu krāpšanā, liek uzstādīt attālinātās piekļuves programmatūru un — it kā “līdzekļu atgriešanai” — liek reģistrēties platformās, samaksāt kartes “aktivizācijas” pirkumu un pat ņemt ātros kredītus, lai “uzlabotu kredītreitingu” un “atgūtu maksimālo summu”. Latvijas Banka līdzīgi brīdina par “brokeriem”, kas piedāvā atgūt neizdevušos kripto ieguldījumus, lūdzot attālinātu piekļuvi datoram. Bieži shēma ir divpakāpju: viltus platforma vispirms izmaksā nelielu “peļņu”, lai iedvestu uzticību, un pēc zaudējuma parādās otrā komanda — “glābēji”, kas apkrāpj atkārtoti.

To pašu atkārto ārvalstu regulatori: FBI/IC3, ASV CFTC (“Don’t be Re-Victimized by Recovery Frauds”), Lielbritānijas FCA un Beļģijas FSMA. Vēsts visur ir vienāda — un cietušo dati tiek pārdoti tālāk, tāpēc uzbrukumi atkārtojas.

Daži stingri principi, ko ir vērts iegaumēt:

• Nekad nemaksājiet priekšapmaksu nevienam, kas sola atgūt jūsu kriptovalūtu. Likumīgs jurists ņem samaksu par konkrētu juridisku darbu, negarantē atgūšanu un neprasa procentu “atbloķēšanas”, “nodokļa” vai “likviditātes” maksu, lai “atlaistu” līdzekļus.
• Nekad neizpaudiet sēklas frāzi vai privātās atslēgas un nedodiet attālinātu piekļuvi datoram.
• Likumīga policija un regulatori nekad nezvana, prasot maksu vai bankas un kartes datus.
• Blokķēdes darījumu nevar “uzlauzt atpakaļ”. Jebkurš, kas to sola, melo.
• Ja platforma pēkšņi iesaldē jūsu kontu un prasa samaksāt vēl, pirms “atdod” naudu, — šī prasība pati ir krāpšana.

Kā ar nodokli un dokumentāciju

Šī daļa ir tehniska, bet svarīga, lai krāpšanas dēļ neradītu sev otru problēmu.

Vispirms par nereālajām cerībām: zaudējumu no krāpšanas nevar atskaitīt no algas vai cita ienākuma. Kriptoaktīvus apliek kā kapitāla aktīvu, un peļņu vai zaudējumu vērtē tikai šīs aktīvu klases ietvaros. VID nostāja ir šaurāka, nekā bieži domā: zaudējumus no virtuālās valūtas atsavināšanas var segt tikai ar pozitīvu kapitāla pieaugumu, kas radies, atsavinot virtuālo valūtu. Pretējais virziens ir atļauts — zaudējumus no citu kapitāla aktīvu atsavināšanas var segt ar peļņu no virtuālās valūtas —, bet ne otrādi.

Otrkārt, jāatzīst būtiska neskaidrība. Zādzība, kurā aktīvs vienkārši pazūd bez pārdošanas par atlīdzību, var nemaz nebūt “atsavināšana”, kas rada atzīstamu kapitāla zaudējumu. VID norādes šo gadījumu skaidri neatrisina, tāpēc neuzskatiet par pašsaprotamu, ka izkrāptu kripto var izmantot kā nodokļa atvieglojumu. Tas ir individuāli vērtējams — pārrunājiet to ar speciālistu, pirms ko deklarējat.

Treškārt — dokumentācija. Nodokļu zaudējumi netiek atzīti automātiski. Lai zaudējumam vispār būtu iespēja, parasti jāspēj dokumentēt:

• sākotnējā iegāde un izmaksu bāze (pirkuma ieraksti, biržas izraksti, iepriekšējā darījumu vēsture — bez vēstures iegādes vērtība pēc noklusējuma ir 0 EUR);
• zaudējuma fakts un apmērs (policijas iesniegums un kriminālprocesa dokumenti, biržas paziņojums, blokķēdes pierādījums par pārvedumu);
• ka atgūšana nav iespējama un aktīvs ir patiešām zudis.

Tieši policijas iesniegums un lēmumi kriminālprocesā ir tie dokumenti, kas pārvērš “mana kripto ir pazudusi” par kaut ko, ko var parādīt VID. Glabājiet pamatojošos dokumentus vismaz 3 gadus. Atgādinām arī, ka no 2026. gada 1. janvāra piemēro DAC8 un pirmie CASP ziņojumi VID jāiesniedz līdz 2027. gada 30. jūnijam — tāpēc zaudējumu ir vērts noformēt tīri, jo VID arvien vairāk redzēs gan blokķēdes, gan biržu datus. Plašāk par zaudējumu un kapitāla pieauguma loģiku — kriptovalūtu nodokļi Latvijā.

Biežāk uzdotie jautājumi

Vai izkrāptu kriptovalūtu reāli var atgūt? Dažkārt — bet tas ir izņēmums, nevis likumsakarība. Reāla iespēja pastāv galvenokārt tad, ja līdzekļi vēl atrodas regulētā biržā vai bankā un jūs rīkojaties dažu stundu līdz dienu laikā, lai tos iesaldētu. Pēc pašglabāšanas, miksētājiem un nesadarbīgām ārzonas platformām apstiprināts darījums blokķēdē ir neatgriezenisks, un atgūšana parasti nav iespējama. Neviens godprātīgs jurists negarantē atgūšanu.

Kur Latvijā ziņot par kriptovalūtu krāpšanu? Valsts policijai — klātienē jebkurā iecirknī, zvanot uz 110, elektroniski bez e-paraksta portālā Latvija.lv vai ar drošu e-parakstu uz pasts@vp.gov.lv. Anonīms ziņojums kriminālprocesu pamatot nevar. Pikšķerēšanas vietnes papildus pieteikiet CERT.lv (cert@cert.lv), taču CERT.lv naudu neatgūst.

Ko vispirms darīt pēc krāpšanas? Pirmais solis nav policija — tā ir banka vai birža. Ja maksājums vēl ir ceļā vai līdzekļi vēl atrodas regulētā platformā, nekavējoties sazinieties ar to un lūdziet apturēt vai iesaldēt darījumu. Pēc tam ziņojiet policijai un saglabājiet visus pierādījumus.

Man piedāvā par maksu atgūt zaudēto kriptovalūtu. Vai uzticēties? Gandrīz noteikti nē. Tā ir otrā krāpšana. Nekad nemaksājiet priekšapmaksu, neizpaudiet sēklas frāzi vai privātās atslēgas un nedodiet attālinātu piekļuvi datoram. Likumīga policija un regulatori nekad nezvana, prasot maksu.

Vai izkrāptu kripto var norakstīt nodokļos? Ne automātiski. Kriptoaktīvu atsavināšanas zaudējumus var segt tikai ar pozitīvu kapitāla pieaugumu no kriptoaktīvu atsavināšanas — ne ar algu, ne ar peļņu no akcijām. Turklāt zādzība, kurā aktīvs pazūd bez pārdošanas, ne vienmēr ir “atsavināšana”, kas rada atzīstamu zaudējumu. Tas ir individuāli vērtējams.

Kad runāt ar juristu

Ne katrā gadījumā jurists var atgūt naudu — un godprātīgs jurists jums to pateiks uzreiz. Bet ir brīži, kad savlaicīga juridiska palīdzība reāli maina iznākumu:

• pirmajās stundās, kad jāizvērtē, vai lieta vispār ir atgūstama, un ātri un pareizi jāsagatavo iesaldēšanas un datu saglabāšanas lūgumi bankai un biržai;
• kad jāsagatavo policijai gatavs iesniegums ar tīru pierādījumu paketi, lai palielinātu iespēju, ka lieta tiek uzsākta un jūs atzīst par cietušo ar pilnām procesuālajām tiesībām;
• kad jānodrošina cietušā tiesības — piekļuve lietai un valsts kompensācijas pieteikums gada laikā;
• kad ir identificējams atbildētājs vai starpnieks un ir jēga vērtēt civilprasību un prasības nodrošināšanu;
• kad jāizdara pārrobežu realitātes pārbaude — godīgi novērtēt, kad ārvalstu platformā esoši līdzekļi praktiski nav sasniedzami un kad starptautiska sadarbība ir vērta pūļu;
• kad jānoformē zaudējums VID pareizi un jāsakārto iepriekšējie gadi;
• un — ne mazāk svarīgi — kad jāpasargā sevi no otrās krāpšanas.

Mūsu loma ir vienkārša un tieša: godīgi pateikt, ko jūsu situācijā var un ko nevar izdarīt. Ja vēlaties, lai izvērtējam jūsu situāciju, skatiet strīdu un tiesvedības pakalpojumus vai sazinieties ar mums. Ja jautājums ir par līdzekļu izcelsmi vai darījuma drošību nākotnē — skatiet darījumu atbalstu.

Ja vajadzīgs arī emocionāls atbalsts, Latvijā darbojas bezmaksas atbalsta tālrunis noziegumos cietušajiem 116006, kas sniedz arī informāciju par cietušā tiesībām un valsts kompensāciju.

---

Saistītie raksti:

• Kriptovalūtu nodokļi Latvijā 2026 — pilnā rokasgrāmata
• MiCA/CASP licence Latvijā

Atjaunināts: 2026. gada 26. jūnijs. Tikai vispārīga informācija un nav individuāla juridiska konsultācija.