Vienreizējā kriptoaktīvu deklarācija: kam 10% ir izdevīgi un ko likums nesaka

Saeima 15. oktobrī pieņēma grozījumus likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (turpmāk – IIN likums), un 23. oktobrī tie stājās spēkā. Kriptoaktīvu turētājiem tie nozīmē divas pārmaiņas. Pirmā – vienreizēja iespēja deklarēt kriptoaktīvus, kas jums piederēs 2026. gada 31. decembrī, un samaksāt 10% no to vērtības. Pretī jūs iegūstat jaunu iegādes vērtību, un iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) saistības par šiem aktīviem un ienākumiem, kas izmantoti to iegādei vai apmaiņai, par laiku līdz 2026. gada beigām uzskatāmas par izpildītām. Otrā – kriptoaktīvus tagad drīkst turēt ieguldījumu kontā.

Likums ir šaurāks, nekā par to dažkārt rakstīts. Tas attiecas tikai uz IIN, nemin kriminālatbildību un neaptver visu pagātni – tikai deklarētos aktīvus un ienākumus, kas tajos ieguldīti. Tālāk skaidrojam, ko likums tiešām paredz, kad deklarēšana atmaksājas, uz kādiem jautājumiem likums neatbild un kas jāizdara vēl šogad.

Vispārīga informācija uz 2026. gada 29. oktobri, nevis individuāla nodokļu vai juridiska konsultācija. Kriptoaktīvu nodokļu pamatprincipi – pilnajā rokasgrāmatā.

Īsumā

• Brīvprātīga vienreizēja deklarācija fiziskām personām – Latvijas nodokļu rezidentiem. To iesniedz par kriptoaktīviem, kas 2026. gada 31. decembrī atrodas jūsu kontā pie ES reģistrēta kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja ar MiCA atļauju vai jūsu pašuzturētajā adresē.
• Likme – 10% no tirgus vērtības, ko nosaka pēc vidējās cenas sešu mēnešu periodā kriptoaktīvu tirdzniecības platformā, kuru uztur saskaņā ar MiCA. Tā nav 31. decembra cena.
• Kad nodoklis samaksāts, deklarētā vērtība kļūst par jauno iegādes vērtību, un IIN saistības par deklarētajiem aktīviem un to iegādei vai apmaiņai izmantotajiem ienākumiem par laiku līdz 2026. gada beigām uzskatāmas par izpildītām.
• Termiņi: deklarāciju iesniedz no 2027. gada 1. aprīļa līdz 31. maijam, vienu reizi to var precizēt līdz 30. jūnijam, nodoklis jāsamaksā līdz 23. jūlijam.
• Orientieris: deklarēt atmaksājas, ja dokumentētā iegādes vērtība ir mazāka par aptuveni 61% no deklarējamās vērtības. Ja iegādes vērtību nevar pierādīt, to uzskata par nulli.
• Tā nav vispārēja amnestija. Deklarācija attiecas tikai uz IIN, kriminālatbildību likums nemin, un to nevar izmantot valsts amatpersonas (arī bijušās, ja amatā bija kriptoaktīvu turēšanas laikā) un personas, kurām iesniegšanas dienā jau sākts nodokļu audits, nodokļu kontrole, kriminālprocess vai administratīvā pārkāpuma process saistībā ar kripto ienākumiem.
• Ieguldījumu kontā tagad drīkst turēt kriptoaktīvus. Bankas un ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas kriptoaktīvu pakalpojumus sniedz pašas, šādu kontu var piedāvāt jau tagad, bet kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem jāgaida Ministru kabineta noteikumi (jāizdod līdz 30. decembrim). Pagaidām mums nav zināms neviens šāds produkts.

Ko paredz likums

Vienreizējās deklarācijas noteikumi ietverti IIN likuma pārejas noteikumu 210.–218. punktā.

Kas var deklarēt. Iekšzemes nodokļu maksātājs (rezidents) – fiziska persona. Kriptoaktīvus, kas pieder juridiskai personai (piemēram, SIA), šādi deklarēt nevar.

Ko deklarē. Kriptoaktīvus, kas jums pieder un 2026. gada 31. decembrī tiek turēti:

1. jūsu kontā pie kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja, kas ir “Eiropas Savienībā reģistrēts” un saņēmis atļauju saskaņā ar MiCA regulu. Deklarācijā norāda pakalpojumu sniedzēju, katra kriptoaktīva nosaukumu un simbolu, daudzumu un vērtību;
2. jūsu pašuzturētajā adresē. Norāda adresi blokķēdē, katra kriptoaktīva nosaukumu un simbolu, daudzumu un vērtību. Šajā grupā likums izslēdz kriptoaktīvus, kas iegūti, izmantojot noziedzīgi iegūtus līdzekļus.

Cik jāmaksā. 10% no tirgus vērtības uz 2026. gada 31. decembri, ko nosaka “pēc to vidējās cenas kriptoaktīvu tirdzniecības platformā, kura tiek uzturēta saskaņā ar” MiCA regulu, “sešu mēnešu periodā”. Ko tas nozīmē praksē, skaidrojam tālāk.

Ko iegūstat. Kad nodoklis samaksāts:

• deklarētā vērtība kļūst par šo kriptoaktīvu sākotnējo iegādes vērtību. Pārdodot vēlāk, 25,5% nodokli maksāsiet tikai no pieauguma virs tās;
• uzskatāms, ka attiecībā uz šiem kriptoaktīviem un ienākumiem, kas izmantoti to iegādei vai apmaiņai, ienākumu deklarēšanas un nodokļa samaksas prasības saskaņā ar IIN likumu par laiku līdz 2026. gada 31. decembrim ir izpildītas – neatkarīgi no tā, kurā periodā ienākumi gūti (213. punkts).

Abas sekas iestājas tikai pēc samaksas. Ja deklarācija iesniegta, bet nodoklis nav samaksāts, visticamāk, radīsies nodokļa parāds bez šiem ieguvumiem.

Solis	Termiņš
Deklarācijas iesniegšana VID	2027. gada 1. aprīlis – 31. maijs
Precizēšana (tikai vienu reizi)	līdz 2027. gada 30. jūnijam
Nodokļa samaksa vienotajā nodokļu kontā	līdz 2027. gada 23. jūlijam

Vai deklarēt: 61% slieksnis

Deklarācija atmaksājas tad, ja 10%, ko samaksāsiet tagad, ir mazāk par to, ko samaksātu vēlāk, pārdodot bez deklarācijas. Pieņemsim, ka deklarējamā vērtība ir V un dokumentētā iegādes vērtība – C:

• bez deklarācijas: ja pārdodat par cenu P, nodoklis ir 25,5% × (P − C);
• ar deklarāciju: 10% × V tagad un 25,5% × (P − V), kad pārdodat. Kopā tas ir 25,5% × P − 15,5% × V.

Pieaugumu virs V abos gadījumos apliek vienādi, tāpēc izšķiroša ir tikai attiecība starp C un V. Deklarēt atmaksājas, ja C ir mazāks par 15,5/25,5 jeb aptuveni 61% no V. Citiem vārdiem – ja nerealizētais pieaugums pārsniedz aptuveni 39% no vērtības.

Piemērs: deklarējamā vērtība ir €100 000, un vēlāk aktīvus pārdodat par to pašu summu. Ar deklarāciju nodoklis visos gadījumos ir €10 000. Bez deklarācijas tas atkarīgs no dokumentētās iegādes vērtības:

Dokumentētā iegādes vērtība	Nodoklis bez deklarācijas
€0 (nav dokumentu)	€25 500
€40 000	€15 300
~€60 800 (slieksnis)	~€10 000
€80 000	€5 100
€100 000 (piemēram, stabilā monēta, kas pirkta par naudu, no kuras nodoklis jau samaksāts)	€0

Ko vēl ņemt vērā:

• Ja cena noslīd zem V. Zaudējumus, kas rodas, pārdodot zem deklarētās vērtības, var segt tikai ar tā paša gada kriptoaktīvu peļņu, uz nākamajiem gadiem tos pārnest nevar. Šādā gadījumā deklarācija atmaksājas tikai tad, ja pārdošanas cena pārsniedz dokumentēto iegādes vērtību vairāk nekā par aptuveni 39% no V.
• Samaksas laiks. 10% jāsamaksā līdz 2027. gada 23. jūlijam neatkarīgi no tā, vai pārdodat. 25,5% maksā tikai tad, kad pārdodat, ja vispār pārdodat. Nodokli nosaka 2026. gada vērtība, bet maksā to 2027. gada vasarā – tirgus risku nesat jūs.
• Katram aktīvam vai portfelim kopā? Ja izrādīsies, ka deklarēt var tikai visu (skat. 1. jautājumu sadaļā “Pieci jautājumi, uz kuriem likums neatbild”), slieksnis būs jārēķina visam portfelim, nevis katrai pozīcijai.

Iegādes vērtību pa darījumiem varat aprēķināt ar mūsu kripto nodokļu kalkulatoru.

Kam deklarācija ir izdevīga

• Tiem, kas nevar pierādīt iegādes vērtību – agrīnajiem turētājiem, tiem, kas nodarbojušies ar mining, un tiem, kas kriptoaktīvus pirkuši P2P vai par skaidru naudu vai izmantojuši biržas, kuras vairs nedarbojas (piemēram, FTX vai Mt.Gox). Bez dokumentiem iegādes vērtība ir nulle, un deklarācija ietaupa 15,5% no vērtības.
• Tiem, kuru kriptoaktīvi pirkti par nedeklarētiem ienākumiem. IIN likuma pārejas noteikumu 213. punkts aptver arī ienākumus, kas izmantoti deklarēto aktīvu iegādei vai apmaiņai, neatkarīgi no perioda. Praksē tam ir nozīme attiecībā uz ienākumiem, kurus VID vēl var pārbaudīt: nodokļu kontroli un auditu var veikt triju gadu laikā no maksāšanas termiņa. Deklarēšanas brīdī tas nozīmē aptuveni 2024.–2026. gada kapitāla pieaugumu, bet ienākumiem, kas deklarējami gada ienākumu deklarācijā, vēl arī 2023. gadu. Par senākiem ienākumiem VID nodokli parasti vairs papildus aprēķināt nevar, tāpēc šādos gadījumos galvenais ieguvums ir jaunā iegādes vērtība.
• Tiem, kas nedeklarētu peļņu reinvestējuši un aktīvus joprojām tur. Šāda peļņa ir ienākums, kas izmantots deklarēto aktīvu iegādei vai apmaiņai, tāpēc par to maksājat 10% no aktīvu vērtības, nevis 25,5% no peļņas.
• Tiem, kas joprojām tur kriptoaktīvus, kuri saņemti kā staking, airdrop vai mining atlīdzība. Ir pamats uzskatīt, ka arī tos aptver IIN likuma pārejas noteikumu 213. punkta vārdi “attiecībā uz šiem kriptoaktīviem”. Līdz ar to attiecībā uz deklarētajiem aktīviem atkrīt jautājums, vai atlīdzība bija apliekama ar nodokli saņemšanas brīdī (par to – atsevišķā rakstā).
• Tiem, kam jāpamato līdzekļu izcelsme – bankai, notāram vai nekustamā īpašuma darījumā. Iesniegta deklarācija un samaksāts nodoklis ir labs pierādījums tam, ka nodokļu saistības ir nokārtotas, taču bankas vai notāra veikto līdzekļu izcelsmes pārbaudi tie neaizstāj.

Kad pārdot. Ja plānojāt nedokumentētus kriptoaktīvus pārdot novembrī vai decembrī, salīdziniet: ja pārdodat tagad, nodoklis ir 25,5% no visas summas; ja noturat līdz janvārim un deklarējat – 10%, taču līdz tam paliek tirgus risks. Ja pārdosiet 2027. gada pirmajā ceturksnī, deklarējiet 1. aprīlī un samaksājiet uzreiz: jaunā iegādes vērtība rodas tikai pēc samaksas, bet ceturkšņa DK deklarācija (ja ceturkšņa peļņa pārsniedz €1000) jāiesniedz līdz 15. aprīlim.

Kad deklarēt nav vērts

• Ja dokumentētā iegādes vērtība pārsniedz aptuveni 61% no deklarējamās vērtības. Tas bieži attiecas uz nesen pirktiem aktīviem un stabilajām monētām, kas pirktas par naudu, no kuras nodoklis jau samaksāts.
• Ja aktīvu tirgus vērtība ir zemāka par to iegādes vērtību: jūs samaksātu 10% un turklāt samazinātu savu iegādes vērtību.
• Ja plānojat pārdot kā nerezidents vai atstāt aktīvus mantojumā. Mantiniekam iegādes vērtība ir mantojuma masā norādītā vērtība; nerezidenta ienākumu no publiskā apgrozībā esošu kriptoaktīvu atsavināšanas Latvijā līdz 2027. gada beigām neapliek; citas valsts nodokļu administrācija Latvijā noteikto iegādes vērtību var neatzīt.
• Ja uz jums attiecas kāds no ierobežojumiem (skat. zemāk).
• Ja 10% līdz 2027. gada 23. jūlijam nebūs no kā samaksāt.
• Ja kriptoaktīvi pieder juridiskai personai, uz tiem deklarācija neattiecas.

Pieci jautājumi, uz kuriem likums neatbild

1. Viss vai nekas?

IIN likuma pārejas noteikumu 210. punkts prasa norādīt kriptoaktīvus, kas nodokļa maksātājam “pieder” un “tiek turēti” – to var saprast tā, ka jānorāda visi. Taču minētā likuma pārejas noteikumu 212. un 213. punkts sekas piesaista deklarētajiem aktīviem. Vai drīkst deklarēt tikai daļu – atsevišķus kriptoaktīvus vai atsevišķas partijas? No atbildes atkarīgs, vai 61% slieksni rēķina katrai pozīcijai vai visam portfelim. Tas ir lielākais neatbildētais jautājums. Kamēr VID to nav skaidrojis, rēķiniet abus variantus.

2. Kāda cena: sešu mēnešu vidējā – un tikai no MiCA platformas

Vērtību nosaka nevis pēc 31. decembra cenas, bet pēc vidējās cenas sešu mēnešu periodā kriptoaktīvu tirdzniecības platformā, ko uztur saskaņā ar MiCA. Vairāki jautājumi paliek neatbildēti:

• Kuri seši mēneši? Visticamāk, no 2026. gada 1. jūlija līdz 31. decembrim, un tad četri no tiem jau ir pagājuši. Likums to tomēr nepasaka.
• Kura platforma? 2026. gada 19. oktobrī ESMA MiCA reģistrā kriptoaktīvu tirdzniecības platformas uzturēšana bija norādīta tikai 22 ierakstos – to vidū Kraken, Bitstamp, Bitvavo, OKX, Gate un Revolut. Coinbase, Bybit, Crypto.com, Bitpanda un KuCoin ir saņēmuši MiCA atļauju, taču tirdzniecības platformu neuztur, tāpēc pēc likuma burta to cenas izmantot nevar. Konkrētu sabiedrību varat pārbaudīt mūsu ES CASP reģistra pārskatā.
• Kāda vidējā cena? Dienas slēgšanas cenu vidējā vērtība vai ar darījumu apjomu svērtā vidējā cena? Un kā eiro izteikt cenas tirdzniecības pāros, kuros otrā valūta nav eiro (piemēram, BTC/USDT)?
• Tokeni bez MiCA platformas cenas. Ja tokenu netirgo nevienā šādā platformā, likums nenosaka, kā to novērtēt, tāpēc to, visticamāk, deklarēt nevarēs.

Likums neuzdod Ministru kabinetam noteikt vērtēšanas kārtību, tāpēc gaidāms VID skaidrojums, kas nebūs juridiski saistošs. Paradoksāli, bet tam, kurš aktīvus vēlāk pārdos, augstāka deklarētā vērtība ir izdevīgāka nekā zemāka: par katru deklarētās vērtības eiro tagad maksājat 10 centus, bet pārdošanas brīdī ietaupāt 25,5 centus.

3. Kur kriptoaktīviem jāatrodas 31. decembrī

• Binance, Bitget, MEXC, HTX un Bitfinex ESMA reģistrā nav, tāpēc atlikumi to kontos neatbilst likuma prasībām.
• 19 pakalpojumu sniedzēji no Norvēģijas, Lihtenšteinas un Islandes – piemēram, Firi, NBX, K33, Bitcoin Suisse (Europe) un Sygnum Europe – ir MiCA reģistrā, bet nav “Eiropas Savienībā reģistrēti”. Pēc likuma burta arī tie neatbilst.
• Bankas un ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas kriptoaktīvu pakalpojumus sniedz saskaņā ar MiCA 60. pantu, visticamāk, atbilst: Latvijas likums un Latvijas Banka tiesības, kas iegūtas pēc paziņošanas, sauc par atļauju saskaņā ar 60. pantu. Taču IIN likuma teksts to tieši nepasaka.
• DeFi. Likviditātes pūli, LP pozīcijas, validatoram piesaistīti līdzekļi, multisig un viedlīgumu maki neatbilst formulējumam “pašuzturēta adrese”. Uniswap v3 pozīcijas turklāt ir NFT, bet NFT IIN likuma izpratnē nav kriptoaktīvi. Ja šos aktīvus vēlaties deklarēt, līdz gada beigām pārvērtiet tos par parastiem tokeniem savā pašuzturētajā adresē.

4. Kas nevar deklarēt – un ko nevar zināt iepriekš

Vienreizējās deklarācijas iespēju nevar izmantot persona:

1. kurai deklarācijas iesniegšanas dienā ir sākts kriminālprocess par izvairīšanos no nodokļu nomaksas saistībā ar ienākumiem no kriptoaktīviem;
2. attiecībā uz kuru VID šajā dienā ir sācis nodokļu auditu vai nodokļu kontroli saistībā ar ienākumiem no kriptoaktīviem;
3. kurai šajā dienā ir sākts administratīvā pārkāpuma process par nodokļu nemaksāšanu vai deklarēšanas pārkāpumu saistībā ar ienākumiem no kriptoaktīviem;
4. kurai kriptoaktīvu turēšanas laikā bija pienākums iesniegt vai kura iesniedz valsts amatpersonas deklarāciju.

Iesniedzot deklarāciju, jāapliecina, ka neviens no šiem ierobežojumiem uz jums neattiecas. Apliecinājums nav formalitāte.

Valsts amatpersonu loks ir plašs. Tajā ietilpst ne tikai politiķi un augstākās amatpersonas, bet arī, piemēram, valsts civildienesta ierēdņi, profesionālā dienesta karavīri, Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm, tiesneši un prokurori, zvērināti notāri un zvērināti tiesu izpildītāji, maksātnespējas administratori, pašvaldību domju deputāti, valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļi, publiskā iepirkuma komisiju locekļi un ikviens, kam amatā publiskas personas institūcijā ir tiesības izdot administratīvos aktus vai veikt uzraudzības un kontroles funkcijas. Pietiek ar vienu šādu amatu jebkurā brīdī, kamēr kriptoaktīvi bija jūsu rīcībā.

Ko nevar zināt iepriekš. Kriminālprocesu var sākt, personai par to nezinot, bet apliecinājums ir jāsniedz. Nodokļu kontrole sākas brīdī, kad VID nosūta paziņojumu par konstatētām neatbilstībām: ja šāds paziņojums par kripto ienākumiem nosūtīts pirms deklarācijas iesniegšanas – pat ja tas jums vēl nav pienācis –, vienreizējās deklarācijas iespēju izmantot vairs nevar. Tāpēc iesniedziet to agri – 1. aprīlī, nevis 31. maijā. Nav skaidrs, vai vienīgās atļautās precizēšanas diena uzskatāma par jaunu iesniegšanas dienu.

5. Tikai iedzīvotāju ienākuma nodoklis

IIN likuma pārejas noteikumu 213. punktā runa ir par prasībām “saskaņā ar šo likumu”, tas ir, tikai par IIN likuma prasībām. Uz valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, uzņēmumu ienākuma nodokli vai valsts amatpersonu deklarācijām tas neattiecas.

Kriminālatbildību likums nemin. Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas 22. septembra paziņojumā bija teikts, ka deklarētājiem netiktu piemērota nokavējuma nauda, administratīvie sodi vai kriminālatbildība. Pieņemtajā tekstā tas tieši nav pateikts – tajā tikai noteikts, ka IIN prasības uzskatāmas par izpildītām. No tā var secināt, ka par ienākumiem, uz kuriem attiecas IIN likuma pārejas noteikumu 213. punkts, nav nenomaksāta IIN, tātad nav arī pamata aprēķināt nokavējuma naudu, uzlikt soda naudu vai saukt pie kriminālatbildības par izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Taču tas ir secinājums, nevis norma, un atbildību par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju likums neregulē.

Turklāt deklarācija nesakārto visu pagātni. Tā aptver deklarētos aktīvus un tajos ieguldītos ienākumus, nevis ienākumus no agrākiem pārdošanas darījumiem, ja iegūtā nauda jau iztērēta.

Kas būs jāpierāda – un kāpēc secība ir svarīga

Kas jāpierāda. Lai papildus aprēķinātu nodokli, VID vispirms jākonstatē nedeklarēti ienākumi – nodokļu kontrolē vai auditā, ko var veikt triju gadu laikā no maksāšanas termiņa. Ja atsaucaties uz IIN likuma pārejas noteikumu 213. punktu, tā piemērošanas apstākļi jāpierāda jums: ja nodokļu maksātājs nepiekrīt VID aprēķinātajam nodoklim, pierādījumus nodrošina viņš pats (likuma “Par nodokļiem un nodevām” 38. pants). Būs jāpierāda trīs apstākļi:

1. deklarācija iesniegta un nodoklis samaksāts;
2. jums 2026. gada 31. decembrī piederēja tieši tādi aktīvi un tādā daudzumā, kā norādīts deklarācijā;
3. konkrētie ienākumi izmantoti tieši šo aktīvu iegādei vai apmaiņai.

Trešā ir grūtākā – it īpaši, ja nauda bankas kontā bija sajaukta un kriptoaktīvos ieguldīta tikai daļa, ja pirkts P2P par skaidru naudu vai ja maiņas notika biržās, kuras vairs nedarbojas. Pierādīšanas standartu un sadalīšanas metodi likums nenosaka.

IIN likuma pārejas noteikumu 213. punkta tvērumu nosaka aktīvi, nevis summa. 10% rēķina no vērtības, bet minētais punkts attiecas uz aktīviem un tajos ieguldītajiem ienākumiem. No tā izriet divi secinājumi:

• tas nav ierobežots ar deklarēto vērtību. Ja nedeklarēti €100 000 ieguldīti tokenos, kas tagad vērti €10 000, pēc IIN likuma pārejas noteikumu 213. punkta teksta deklarācija attiecas uz visiem €100 000, lai gan nodoklis ir tikai €1000. Rēķinieties, ka VID šādu likuma tulkojumu pārbaudīs;
• tas neattiecas automātiski uz jebkuriem ienākumiem deklarētās vērtības apmērā. Uz nedeklarētiem ienākumiem, kas iztērēti, minētais punkts neattiecas, lai cik liela būtu deklarētā vērtība.

Pierādījumi atklāj vairāk nekā deklarācija. Pati deklarācija atklāj tikai galapunktus – pakalpojumu sniedzējus, adreses un atlikumus. Taču adrese atklāj visu savu vēsturi blokķēdē: analīzes rīki to sasaista ar biržu depozīta adresēm, un VID, sadarbojoties ar citu ES valstu nodokļu administrācijām, var pieprasīt biržu klientu un darījumu datus. Ja vēlāk būs jāpierāda, ka uz konkrētiem ienākumiem attiecas IIN likuma pārejas noteikumu 213. punkts, jums nāksies parādīt VID visu naudas ceļu – arī tos atzarus, uz kuriem tas neattiecas. Pārvest kriptoaktīvus uz jaunu adresi pirms gada beigām nepalīdz: pats pārvedums uz jauno adresi abas adreses sasaista. Turklāt DAC8 dati par 2026. gadu VID sasniegs 2027. gada otrajā pusē – pēc tam, kad vienreizējās deklarācijas termiņš būs beidzies.

Ieteicamā rīcības secība (likuma ietvaros):

1. Pašpārbaude pirms deklarēšanas. Izsekojiet visas plūsmas gados, kurus VID vēl var pārbaudīt (aptuveni 2024.–2026. gadā, gada ienākumu deklarācijā deklarējamiem ienākumiem – arī 2023. gadā), un sadaliet tās trīs grupās: ieguldītas deklarētajos aktīvos (uz tām attiecas IIN likuma pārejas noteikumu 213. punkts); citas, kuras VID vairs nevar pārbaudīt; citas, kuras VID vēl var pārbaudīt.
2. Par trešās grupas plūsmām nodokļus nokārtojiet paši. Ja iesniegtu deklarāciju precizējat, pirms VID izdevis nodokļu kontroles rēķinu, maksājat nodokli un nokavējuma naudu (0,05% dienā), bet ne soda naudu (likuma “Par nodokļiem un nodevām” 33.² pants); ja precizējat pēc tam, kad saņemts paziņojums par nodokļu audita uzsākšanu, piemēro 5% soda naudu. Ja pārkāpumu konstatē VID nodokļu auditā, soda nauda ir 20% vai 30% no nesamaksātā nodokļa un jāmaksā arī nokavējuma nauda; ja valstij nodarīti zaudējumi lielā apmērā, iespējama arī kriminālatbildība. Ja deklarācija vispār nav iesniegta, par tās novēlotu iesniegšanu var piemērot naudas sodu, bet pēc paziņojuma par audita uzsākšanu neiesniegtu deklarāciju iesniegt vairs nevar.
3. Vispirms vienreizējā deklarācija, tad precizējumi. To, vai uz jums attiecas kāds no IIN likuma pārejas noteikumu 217. punkta ierobežojumiem, vērtē deklarācijas iesniegšanas dienā. Tāpēc iesniedziet vienreizējo deklarāciju 2027. gada 1. aprīlī un tikai pēc tam precizējiet citas deklarācijas. Precizējums vai novēlota deklarācija janvārī–martā var būt iemesls nodokļu kontrolei saistībā ar kripto ienākumiem vai administratīvā pārkāpuma procesam, pirms paspējat iesniegt vienreizējo deklarāciju. Nokavējuma nauda pa to laiku gan turpina krāties – arī tā jāieliek aprēķinā.
4. Pierādījumu mapi sagatavojiet tagad, bet iesniedziet tikai tad, ja VID to pieprasa:
   • atlikumi uz 2026. gada 31. decembri: pakalpojumu sniedzēju gada beigu izraksti; pašuzturētām adresēm – parakstīts ziņojums (piemēram, BIP-322 vai EIP-191) un atlikums konkrētā bloka augstumā;
   • vērtēšanas aprēķins, ko var atkārtot: platforma, periods, vidējās cenas metode, datu eksports;
   • izcelsmes uzskaite katram aktīvam no pirmās iegādes: bankas izraksti, biržu CSV ar darījumu ID, blokķēdes darījumu saraksti, maiņu, staking un airdrop uzskaite; P2P un skaidras naudas pirkumiem – līgumi, kvītis, sarakste;
   • ienākumu karte: katrs ienākums un tā ceļš līdz kriptoaktīviem;
   • nepilnību saraksts ar lēmumu par katru pozīciju.
5. Glabājiet ilgi. Attaisnojuma dokumenti jāuzglabā ne mazāk kā piecus gadus (likuma “Par nodokļiem un nodevām” 15. panta pirmās daļas 4. punkts), bet šo mapi – tik ilgi, kamēr paļaujaties uz jauno iegādes vērtību: līdz pārdošanai un vēl pārbaudes termiņu pēc tam.

Līdz 31. decembrim: kas jāizdara

• Pārbaudiet, kur ir jūsu kriptoaktīvi. Ja plānojat deklarēt, pārvediet tos no platformām, kas nav ESMA reģistrā (piemēram, Binance), un no Norvēģijas, Lihtenšteinas vai Islandes pakalpojumu sniedzējiem uz kontu pie ES pakalpojumu sniedzēja ar MiCA atļauju vai uz savu pašuzturēto adresi. Pārvedums starp saviem kontiem nodokli nerada.
• Pārvērtiet DeFi pozīcijas, ko vēlaties deklarēt, par parastiem tokeniem savā pašuzturētajā adresē. Ņemiet vērā unbonding termiņus.
• Savāciet iegādes dokumentus un aprēķiniet 61% slieksni katram aktīvam un portfelim kopā.
• Pārbaudiet savu amatu vēsturi: vai turēšanas laikā jums bija pienākums iesniegt valsts amatpersonas deklarāciju.
• Pārdomājiet pārdošanu. Ja plānojāt nedokumentētus aktīvus pārdot vēl šogad, salīdziniet ar iespēju tos noturēt līdz janvārim un deklarēt.
• Iesniedziet DK deklarāciju laikā. Ja 2026. gadā pārdevāt kriptoaktīvus ar peļņu, gada DK deklarācija jāiesniedz līdz 2027. gada 15. janvārim – arī tad, ja peļņa reinvestēta (kā deklarēt EDS). Precizējumus par iepriekšējiem periodiem plānojiet pēc 1. aprīļa.
• Ieplānojiet naudu nodokļa samaksai līdz 2027. gada 23. jūlijam.
• Sāciet veidot pierādījumu mapi: gada beigu izraksti, parakstīti ziņojumi, darījumu vēsture.

Kriptoaktīvi ieguldījumu kontā

Ieguldījumu konts ir nodokļu režīms, kurā darījumi konta ietvaros nodokli nerada: apliek tikai to, ko izņemat virs iemaksātā. Kopš 23. oktobra kontā drīkst turēt arī kriptoaktīvus, un darījumi ar kriptoaktīviem ir viens no atļautajiem ieguldījumu konta darījumiem (IIN likuma 11.¹³ pants).

Kā tas darbojas:

• iemaksas – tikai naudā. Kontā drīkst ieskaitīt naudu, kā arī finanšu instrumentus un kriptoaktīvus, kas pārvesti no cita ieguldījumu konta vai iegūti konta darījumos. Kriptoaktīvus, kas jau ir jūsu makā, iemaksāt nevar;
• ieņēmumi paliek kontā;
• kriptoaktīvu pārvedums no konta ir izmaksa. Par izmaksu uzskata jebkuru izmaksu no konta, arī kriptoaktīvu pārvedumu, piemēram, uz jūsu aparatūras maku;
• apliek pārsniegumu. Ienākums ir izmaksu summa, kas pārsniedz iemaksāto naudu; tas ir ienākums no kapitāla, un likme ir 25,5%.

Kas var piedāvāt. Ieguldījumu kontu var piedāvāt kredītiestāde, komersants ar licenci ieguldījumu pakalpojumu sniegšanai (saskaņā ar Finanšu instrumentu tirgus likumu vai tam pielīdzināmu pakalpojumu sniedzēja rezidences valsts regulējumu) vai kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs ar MiCA atļauju, kas atbilst Ministru kabineta noteiktajām prasībām. Pakalpojumu sniedzējam jābūt Latvijas, citas ES vai EEZ valsts, ESAO valsts vai tādas valsts rezidentam, ar kuru Latvijai ir nodokļu konvencija. Ministru kabineta prasības attiecas tikai uz kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, un noteikumi jāizdod līdz 2026. gada 30. decembrim.

Situācija praksē (29. oktobrī):

• Bankām un ieguldījumu brokeru sabiedrībām MK noteikumi nav jāgaida, taču ieguldījumu kontu ar kriptoaktīviem tās var piedāvāt tikai tad, ja kriptoaktīvu pakalpojumus sniedz tā pati sabiedrība – ar MiCA atļauju vai saskaņā ar 60. pantu.
• Neviena Latvijas banka ESMA MiCA reģistrā nav. AS TWINO Investments – pirmā Latvijas ieguldījumu brokeru sabiedrība ar atļauju saskaņā ar MiCA 60. pantu (kopš 2026. gada jūnija) – juridiski šādu kontu piedāvāt varētu, taču mums nav ziņu par šādu produktu.
• Ja pakalpojumu sniedzējs ir ārvalstīs, ieguldījumu konta statusu kontam piešķir pats nodokļu maksātājs, līdz gada beigām informējot VID. Teorētiski šādu kontu jau tagad var atvērt pie ārvalsts bankas vai ieguldījumu brokera, kas kriptoaktīvu pakalpojumus sniedz pats. Praksē tas nav pārbaudīts: jāvērtē, vai konta nosacījumi atbilst likumam (piemēram, iespēja ieskaitīt kriptoaktīvus no ārpuses to pārkāptu) un vai VID Ministru kabineta prasības neattiecinās arī uz bankām un brokeriem.
• Ne vienmēr kriptoaktīvu pakalpojumus sniedz tā pati sabiedrība, kurai ir bankas licence. Piemēram, Revolut kriptoaktīvu pakalpojumus sniedz Revolut Digital Assets (Europe) Ltd Kiprā, nevis banka. Šādiem pakalpojumu sniedzējiem jāgaida MK noteikumi.

Kā deklarācija un ieguldījumu konts papildina viens otru. Kad vienreizējā deklarācija iesniegta un nodoklis samaksāts, kriptoaktīvus var pārdot ar nelielu peļņu vai zaudējumiem salīdzinājumā ar jauno iegādes vērtību, naudu iemaksāt ieguldījumu kontā un tajā nopirkt kriptoaktīvus no jauna. Turpmākie darījumi konta ietvaros – arī pārdošana par eiro un atkārtota pirkšana – nodokli neradīs līdz izmaksai. Tā kā kripto-uz-kripto maiņa nodokli nerada arī ārpus konta (vairāk par to), ieguldījumu konts galvenokārt noder tiem, kas bieži pārdod par eiro un pērk atpakaļ; turklāt tas vienkāršo uzskaiti. Praksē šis ceļš būs pieejams tikai tad, kad tirgū parādīsies atbilstošs produkts.

Biežāk uzdotie jautājumi

Kas ir vienreizējā kriptoaktīvu deklarācija? Brīvprātīga deklarācija, ko Latvijas nodokļu rezidents – fiziska persona – var iesniegt no 2027. gada 1. aprīļa līdz 31. maijam par kriptoaktīviem, kas tam pieder 2026. gada 31. decembrī. No to vērtības līdz 2027. gada 23. jūlijam jāsamaksā 10% nodoklis. Kad nodoklis samaksāts, deklarētā vērtība kļūst par jauno iegādes vērtību, un iedzīvotāju ienākuma nodokļa saistības par šiem aktīviem un to iegādei vai apmaiņai izmantotajiem ienākumiem par laiku līdz 2026. gada beigām uzskatāmas par izpildītām.

Pēc kādas cenas nosaka kriptoaktīvu vērtību? Nevis pēc 31. decembra cenas, bet pēc vidējās cenas sešu mēnešu periodā kriptoaktīvu tirdzniecības platformā, ko uztur saskaņā ar MiCA. 2026. gada 19. oktobrī ESMA reģistrā šāds pakalpojums bija norādīts tikai 22 ierakstos; Coinbase, Bybit, Crypto.com, Bitpanda un KuCoin to vidū nav. Kuri seši mēneši un kāda vidējā cena jāizmanto, likums nenosaka.

Kad deklarēt ir izdevīgi? Ja dokumentētā iegādes vērtība ir mazāka par aptuveni 61% no deklarējamās vērtības. Ja nedeklarējat, pārdošanas brīdī maksājat 25,5% no starpības starp pārdošanas cenu un iegādes vērtību; ja deklarējat – 10% no vērtības tagad un 25,5% tikai no turpmākā pieauguma. Ja iegādes vērtību nevar pierādīt, to uzskata par nulli, tāpēc bez dokumentiem deklarācija parasti ir izdevīgāka.

Vai var deklarēt kriptoaktīvus, kas ir Binance kontā? Pēc likuma teksta – nē. Kriptoaktīvus, kas atrodas kontā pie pakalpojumu sniedzēja, var deklarēt tikai tad, ja pakalpojumu sniedzējs ir reģistrēts ES un saņēmis atļauju saskaņā ar MiCA. Binance ESMA reģistrā nav. Ja šos kriptoaktīvus vēlaties deklarēt, līdz 31. decembrim pārvediet tos uz kontu pie ES pakalpojumu sniedzēja ar MiCA atļauju vai uz savu pašuzturēto adresi.

Vai tā ir kripto amnestija? Tikai daļēji. Deklarācija attiecas uz iedzīvotāju ienākuma nodokli un tikai uz deklarētajiem aktīviem un ienākumiem, kas izmantoti to iegādei vai apmaiņai. Kriminālatbildību likums nemin, uz sociālajām iemaksām un citiem nodokļiem deklarācija neattiecas, un jau iztērētus ienākumus tā neaptver. To nevar izmantot valsts amatpersonas (arī bijušās, ja amatā bija kriptoaktīvu turēšanas laikā) un personas, kurām iesniegšanas dienā jau sākts nodokļu audits, nodokļu kontrole, kriminālprocess vai administratīvā pārkāpuma process saistībā ar kripto ienākumiem.

Vai jau tagad var atvērt ieguldījumu kontu ar kriptoaktīviem? Likums to atļauj kopš 2026. gada 23. oktobra. Bankas un ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas kriptoaktīvu pakalpojumus sniedz pašas, šādu kontu var piedāvāt jau tagad; kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem jāgaida Ministru kabineta noteikumi, kas jāizdod līdz 2026. gada 30. decembrim. 29. oktobrī mums nav zināms neviens šāds produkts, kas būtu pieejams Latvijā.

Kad runāt ar juristu

Vienreizējā deklarācija ir lēmums, kas jums var būt jāaizstāv vēl vairākus gadus. Ar juristu ir vērts runāt pirms 31. decembra, ja:

• jums ir konti vairākās biržās un vairāki maki, un dokumentācija ir nepilnīga;
• kriptoaktīvi pirkti par nedeklarētiem ienākumiem vai peļņa reinvestēta bez deklarēšanas;
• jums ir DeFi pozīcijas vai kriptoaktīvi, kas saņemti kā staking vai mining atlīdzība;
• jums ir bijis amats valsts vai pašvaldības institūcijā vai kapitālsabiedrībā;
• VID jau ir uzdevis jautājumus par kripto ienākumiem;
• plānojat mainīt rezidenci.

Mēs palīdzam aprēķināt slieksni katrai pozīcijai, veikt pašpārbaudi un izplānot secību, sagatavot pierādījumu mapi, iesniegt deklarāciju un nokārtot nodokļu saistības par iepriekšējiem periodiem. Sazinieties ar mums vai apskatiet, kā mēs strādājam. Saistītā lasāmviela: Kriptovalūtu nodokļi Latvijā 2026, Kad jāmaksā nodoklis par kriptovalūtu un DAC8 un ziņošana par kriptoaktīviem.

---

Atjaunināts: 2026. gada 29. oktobris. Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” redakcija, kas spēkā no 2026. gada 23. oktobra. Tikai vispārīga informācija un nav individuāla nodokļu vai juridiska konsultācija.